COVID-19
Abstract
Vien pāris nedēļu laikā jaunā koronavīrusa izraisītā Covid-19 pandēmija ir drastiski mainījusi cilvēku dzīvi visā pasaulē. Papildus postošajai ietekmei uz veselību cilvēkiem, kurus vīruss skāris tieši, Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi cilvēku dzīvesveidu un darbu, ievērojami ietekmējot viņu fizisko un garīgo labjutību. Lai apzinātu šīs krīzes tiešās ekonomiskās un sociālās sekas, Eurofound 9. aprīlī uzsāka plaša mēroga tiešsaistes apsekojumu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Apsekojuma “Dzīve, darbs un Covid-19” mērķis ir aplūkot ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju labjutību, darbu, tāldarbu un finansiālo stāvokli. Tajā ietverti dažādi jautājumi cilvēkiem dažādās vecuma grupās un dzīves situācijās. Lielākā daļa jautājumu ir balstīti uz Eurofound Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS) un Eiropas darba apstākļu apsekojumu ( EWCS), savukārt daži jautājumi ir jauni vai pielāgoti no citiem avotiem, piemēram, ES statistikas attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC).
Key findings
Valstīs, kuras pandēmija skārusi vissmagāk, novērota vislielākā ietekme uz iedzīvotāju labjutību. Dažu valstu rezultāti ir īpaši pārsteidzoši, piemēram, apmierinātība ar dzīvi Francijā šobrīd ir viszemākā, salīdzinot ar pirms krīzes veikto apsekojumu rezultātiem.
Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju ir nobažījušies par savu nākotni Covid-19 krīzes dēļ, un tikai 45 % Eiropas iedzīvotāju ir optimistiski noskaņoti. Pretēji pirms pandēmijas veiktajiem apsekojumiem pašreiz optimisms tādās valstīs kā Francija, Beļģija, Itālija un Grieķija ir zemāks nekā vidēji ES.
Eiropas iedzīvotāju vidū novērota ārkārtīgi zema uzticība ES un valstu valdībām, galvenokārt vairākās ES dalībvalstīs, kas parasti bijušas pozitīvi noskaņotas pret ES, proti, Francijā, Itālijā un Spānijā , un tas rada būtiskus jautājumus par šķietamo ES rīcību krīzes laikā.
Vairāk nekā ceturtdaļa respondentu ES šajā posmā ziņo, ka ir vai nu īslaicīgi (23 %), vai pastāvīgi (5 %) zaudējuši darbu. Vissmagāk skartā grupa ir jauni vīrieši. Pusei strādājošo Eiropas iedzīvotāju ir samazināts darbalaiks, jo īpaši Rumānijā, Itālijā, Francijā, Kiprā un Grieķijā. Ziemeļvalstīs novērots vismazāk samazināta darbalaika gadījumu.
Gandrīz 40 % Eiropas iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālais stāvoklis ir sliktāks nekā pirms pandēmijas. Šis rādītājs ir divreiz lielāks nekā apsekojumos pirms krīzes. Gandrīz puse iedzīvotāju norāda, ka viņu mājsaimniecība nespēj nodrošināt iztiku, un vairāk nekā puse iedzīvotāju ziņo, ka viņi bez ienākumiem nespēj uzturēt savu dzīves līmeni ilgāk par trim mēnešiem. Situācija ir vēl sliktāka trim ceturtdaļām to bezdarbnieku, kuriem līdzekļu pietiek ne vairāk kā trim mēnešiem, no kuriem 82 % norāda, ka viņu mājsaimniecībai ir grūti nodrošināt iztiku.
List of graphs:
Figure 1: Respondents’ life satisfaction by country
Figure 2: Respondents’ optimism about their future by country (%)
Figure 3: WHO-5 mental well-being index by country
Figure 4: Trust in the European Union by country
Figure 5: Trust in the healthcare system by country
Figure 6: Changes in working time during the COVID-19 pandemic by country (%)
Figure 7: Proportion of workers who started teleworking as a result of COVID-19 by country (%)
Figure 8: Uptake of telework and decrease in working time by country (%)
Figure 9: Work–life conflict dimensions, by gender, EU27 (%)
Figure 10: Work–life conflict dimensions, by type of household, EU27 (%)
Figure 11: Respondents’ financial situation three months ago and in three months’ time by country* (%)
Figure 12: Proportion of respondents with no savings or who can only maintain current living standards without income for less than three months by employment status, EU27 (%)
Figure 13: Proportion of respondents with financial insecurities, EU27 (%)
Figure 14: Difficulties making ends meet by employment status, EU27 (%)
Figure 15: Proportion of respondents reporting household arrears, by employment status, EU27 (%)
Figure 16: Risk of losing home, EU27 (%)
Cite this publication
Related publications
Publication series
