Living conditions and quality of life
Abstract
Šajā ziņojumā ir atspoguļota Covid-19 krīzes ietekme uz vecāka gadagājuma pilsoņu dzīves kvalitāti, tostarp ietekme uz viņu labklājību, finansēm, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Tajā tiek pētīta ietekme uz aprūpes pakalpojumu izmantošanu un vecāka gadagājuma cilvēku atkarību no cita veida atbalstiem. Ziņojumā ir izklāstīti politikas pasākumi, kas ir īstenoti ES dalībvalstīs, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēkus visās iepriekš minētajās jomās. Tie ietver pasākumus, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi, un shēmas, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēku integrāciju darba tirgū vai lai novērstu bezdarbu, pie kam visiem šiem pasākumiem ir nozīme vecāka gadagājuma pilsoņu dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Key findings
Covid-19 pandēmijas laikā sociālie kontakti samazinājās visās vecuma grupās ES. Vecāku cilvēku vidū īpaši satraucošas tendences bija vērojamas starp cilvēkiem vecumā virs 80 gadiem. No tiem 18 % 2020. gada vasarā paziņoja, ka jutās vientuļāki nekā pirms pandēmijas, un viena trešdaļa no viņiem vispār nebija izgājusi no savām mājām kopš pandēmijas sākuma.
Pandēmijas laikā visu vecumu cilvēku garīgā veselība pasliktinājās, bet vissmagāk tika skārti jaunieši un vecuma grupa virs 80 gadiem. Biežāk nekā pirms pandēmijas 2020. gada vasarā skumji jutās 23 % cilvēku vecumā virs 80 gadiem. Lai gan piekļuve garīgās veselības pakalpojumiem ir svarīga daudziem, ir ļoti svarīgi arī novērst garīgās veselības problēmu cēloņus, piemēram, sociālo izolāciju un grūtības savilkt galus.
Gan ienākumu samazinājums, gan ienākumu pieaugums bija mazāk izplatīts gados vecāku cilvēku vidū, kuriem pensijas izrādījās stabils ienākumu avots. Tomēr ar pandēmiju saistītie izdevumi, piemēram, izdevumi par privāto transportu un aprūpes pakalpojumiem, radīja finansiālas grūtības, jo īpaši grupām ar zemiem ienākumiem. Tādu aprūpes pakalpojumu ieviešana, kas ir mazāk atkarīgi no ienākumiem, var palīdzēt uzlabot situāciju cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Pandēmijas laikā līdz ar vecumu palielinājās fiziskās aktivitātes samazināšanās varbūtība. Retāk nekā pirms pandēmijas 2020. gada vasarā āra pastaigās devās 41 % cilvēku vecumā virs 50 gadiem. Lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, novērstu aptaukošanos, kas jo īpaši izplatīta 55 līdz 74 gadus vecu cilvēku ar zemiem ienākumiem vidū, un atbalstītu pozitīvus ieradumus, būs svarīgi veicināt fiziskās aktivitātes un aktīvus transporta veidus visās kopienās. Tas var arī veicināt zaļo pārkārtošanos.
Novecojušas tehnoloģijas e-veselības aprūpe (pa tālruni) atviegloja piekļuvi veselības aprūpei Covid-19 laikā, tomēr daudzi vecāka gadagājuma cilvēki joprojām deva priekšroku konsultācijām klātienē un gandrīz puse lietotāju vecumā virs 50 gadiem, kuri izvēlējās izmantot e-veselības aprūpi, ziņoja, ka tā nav bijusi pilnībā atbilstoša viņu vajadzībām. Lai nākotnē nodrošinātu labāku e-veselības aprūpi, būs vajadzīga ciešāka saskaņošana ar cilvēku vajadzībām, kā arī jāatzīst, ka e-veselības aprūpei ir ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz prasīgāku aprūpes veidu nodrošināšanu.
The report contains the following list of figures.
- Figure 1: Changes to health since the start of the pandemic, by age group and gender, summer 2020, EU (%)
- Figure 2: Feeling sad or depressed more often than before the pandemic, by age group and gender, summer 2020, EU (%)
- Figure 3: Risk of depression, by age group, EU (%)
- Figure 4: Going out for walks more or less often than before the pandemic, by age group (50+), summer 2020, EU (%)
- Figure 5: Social contacts, by age group, summer 2020, EU (%)
- Figure 6: In-person and remote contacts at least weekly, by age group, summer 2020, EU (%)
- Figure 7: Loneliness, by age group, EU (%)
- Figure 8: Changes in working hours, by age group, spring and summer 2020, EU (%)
- Figure 9: Teleworking, by age group, spring and summer 2020, EU (%)
- Figure 10: Work–life conflicts among workers, by gender and age group, EU (%)
- Figure 11: Informal care for more than five hours a week, by gender and age group, EU (%)
- Figure 12: Volunteering for over five hours a week during the pandemic, by gender and age group, EU (%)
- Figure 13: Reduction in household income of over 10%, by age group, summer 2020, EU (%)
- Figure 14: Low levels of savings, by age group, EU (%)
- Figure 15: Difficulty making ends meet, by age group, EU (%)
- Figure 16: Expectations: financial situation in three months’ time, by age group, EU (%)
- Figure 17: Help from people outside the home with obtaining necessities, by age group, summer 2020, EU (%)
- Figure 18: Medical care use since the start of the pandemic, by age group, spring 2021, EU (%)
- Figure 19: Importance of reasons for unmet healthcare needs since the start of the pandemic, by age group, summer 2020 and spring 2021, EU
- Figure 20: Types of unmet healthcare need, by age group, spring 2021, EU (%)
- Figure 21: Healthcare or health insurance arrears, by age group, EU (%)
- Figure 22: Extent to which e-healthcare met users’ needs, by age group, 2021, EU (%)
- Number of pages
-
92
- Reference nº
-
EF21053
- ISBN
-
978-92-897-2244-5
- Catalogue nº
-
TJ-03-21-504-EN-N
- DOI
-
10.2806/028438
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2022), COVID-19 and older people: Impact on their lives, support and care, Publications Office of the European Union, Luxembourg.
Related publications
Publication series
