Dzīve, darbs un Covid-19 Eiropas Savienībā un 10 ES kaimiņvalstīs

Jaunākiem respondentiem ES (28 %) un ES kaimiņvalstīs (41 %) ir plaši izplatīta sociālās atstumtības sajūta, un daudzi ir pauduši bažas par savu finansiālo stāvokli un nodarbinātību. Tas atspoguļo pandēmijas ilglaicīgās sekas, iekrāsojot drūmu ainu visā Eiropā un uzsverot vajadzību pēc turpmākas politikas, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem.

Veselība un garīgā labklājība ir nopietna problēma visās valstīs, un daudzi respondenti ziņo par augstu depresijas risku. Īpaši satraucoši ir rezultāti, kas liecina, ka depresijas risks ES kaimiņvalstīs pastāv 75 % cilvēku vecumā no 18 līdz 44 gadiem. Lai panāktu progresu šajās jomās, izšķiroša nozīme būs konkrētiem politikas pasākumiem ar mērķi aizsargāt ģimenes pret bezpajumtniecību, uzlabot bērnu aprūpes iestādes un nodrošināt piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp garīgajai aprūpei.

Visās jomās tika ziņots par sliktu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Konstatējumi liecina par milzīgām atšķirībām valstu vidū darba stundu un darba noguruma ziņā, un sievietes biežāk ziņo par nogurumu, jo lielākā daļa neapmaksātā mājsaimniecības darba tiek veikta brīvajā laikā, jo īpaši ES kaimiņvalstīs. Tas izceļ vajadzību pēc aktīviem darba tirgus pasākumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, kā arī efektīvām valsts politikas nostādnēm veselības un aprūpes nozarē.

Par pietiekamas piekļuves trūkumu izglītības un apmācības programmām ziņoja 70 % ES kaimiņvalstu respondentu. Izglītības un apmācības sistēmas piedāvā milzīgu potenciālu, nodrošinot darba meklētāju un personu ar zemākām prasmēm kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, jo īpaši ar valsts nodarbinātības dienestu starpniecību. Nozīmīga iespēja efektīvu un iekļaujošu ieguldījumu veicināšanai apmācībā 2023. gadā visā Eiropā būs Eiropas Prasmju gads.

Par dzīves dārdzības problēmām tika ziņots visās 27 ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs, pieaugot cenām ES salīdzinājumā ar iepriekšējiem 2021.–2020. gada konstatējumiem. Īpaši satriecošs ir lielais to cilvēku skaits, kuriem ir grūtības nopelnīt iztiku, no 48 % ES 27 dalībvalstīs līdz 81 % ES kaimiņvalstīs, kurās nabadzības risks ir visaugstākais. Eiropas sociālo tiesību pīlāra prioritārajai rīcībai, palīdzot radīt kvalitatīvas nodarbinātības iespējas un taisnīgas sociālās aizsardzības sistēmas, būs izšķiroša nozīme noturības uzlabošanā nākotnē.