Šajā ziņojumā ir analizēti nesenie sasniegumi un jaunā prakse darba koplīguma slēgšanas procesos un rezultātos, galvenokārt privātajā sektorā. Ziņojumā ir aplūkotas darba koplīguma slēgšanas sistēmas 10 ES dalībvalstīs, un tā pamatā ir gadījumi, kas intervijās ar galvenajām ieinteresētajām personām un sarunu pusēm apzināti valsts līmenī. Tajā ir analizēta Covid-19 pandēmijas un no tās izrietošās ekonomiskās un sociālās krīzes ietekme uz darba koplīguma slēgšanas dinamiku un koplīgumiem. Tajā ir arī pētīta prakse un inovācijas, kas radušās, reaģējot uz strukturāliem virzītājiem, piemēram, tehnoloģiskām pārmaiņām, dekarbonizācijas un klimatneitralitātes politikas nostādnēm, kā arī darbaspēka novecošanu. Tajā ir novērtēta darba koplīguma slēgšanas sistēmu spēja pielāgoties strukturālām pārmaiņām darbā, ražošanā un darba tirgū, kā arī vidēja termiņa tendencēm.
Key findings
Darba koplīguma slēgšana ir būtiska ES sociālajai tirgus ekonomikai, un tai var būt svarīga nozīme ekonomikas pielāgošanā pārmaiņām. Tas jo īpaši attiecas uz ilgtermiņa problēmām, piemēram, digitālo pārveidi, darbaspēka novecošanu un klimata pārmaiņām, kur darba koplīguma slēgšanai ir liels potenciāls radīt inovatīvu praksi un noteikumus sarunās starp darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem.
Rezultāti liecina, ka inovācijas darba koplīguma slēgšanā parasti ir pakāpeniskas un ierobežotas, galvenokārt saistībā ar procesu un tematu atjaunināšanu, reaģējot uz pārmaiņām. Tāpēc sociālajiem partneriem ir potenciāls izmantot darba koplīguma slēgšanu kā veidu jaunas prakses izstrādei.
Digitālā pāreja ir viens no svarīgākajiem pārmaiņu virzītājiem darba koplīguma slēgšanā, turklāt tagad tiek izplatīti noteikumi, ar kuriem reglamentē tāldarbu, un arvien ierastāki kļūst noteikumi attiecībā uz tehnoloģiju ieviešanu darbavietā.
Tā kā tehnoloģiskās pārmaiņas tieši ietekmē prasmju un darba prasības, darba koplīguma slēgšanas sarunās arvien vairāk tiek risināts jautājums par pārkvalifikāciju pēc apmācības politikas nostādnēm. Dažos gadījumos ar darba koplīguma slēgšanu paredz reorganizāciju nākotnē un mazina sekas darbvietu zaudēšanas gadījumā. Noteikumos arī paredz darbaspēka trūkumu, kas kļūst arvien izplatītāks.
Stipras iestādes, prasmīgi dalībnieki un kopīgi priekšstati par nozares vai uzņēmuma problēmām ir būtiski, lai veicinātu inovatīvu praksi un noteikumus darba koplīgumu slēgšanā. Īpaši svarīgs ir iepriekšējās sadarbības pieredzes izklāsts, kas atspoguļojas koplīguma slēgšanas spējā.
The report contains the following tables and graph.
- Table 1: Collective bargaining systems included in the study, grouped by predominant level
- Table 2: A typology of emerging practices and provisions linked to drivers of change in collective agreements
- Figure 1: Estimated collective bargaining coverage (%) and predominant level of agreements, EU27, 2019
- Number of pages
-
44
- Reference nº
-
EF21046
- ISBN
-
978-92-897-2270-4
- Catalogue nº
-
TJ-03-22-015-EN-N
- DOI
-
10.2806/279880
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2022), Moving with the times: Emerging practices and provisions in collective bargaining, Publications Office of the European Union, Luxembourg.