Darba attiecību un sociālo partneru demokrātijas galveno dimensiju novērtēšana (2023. gada atjauninājums)

Javascript is disabled in your browser. Please, enable it for a better user experience.

Authors

María Caprile

Pablo Sanz de Miguel

Jordi Potrony

Dalia Argudo

Christian Welz

Ricardo Rodriguez Contreras

Abstract

Iepriekšējā Eurofound pētījumā tika izstrādāti trīs papildu instrumenti, lai izpētītu darba attiecību dinamiku un salīdzinātu, kā valstu darba attiecību sistēmas laikā gaitā attīstās kvalitātes un izmaiņu ziņā. Šie instrumenti ir rādītāju panelis; indekss, ar kuru novērtēt valstu sniegumu darba attiecību jomā kopumā; četras galvenās dimensijas un apakšdimensijas; un darba attiecību sistēmu tipoloģija, pamatojoties uz sniegumu sociālo partneru demokrātijas jomā un attiecīgajiem darba attiecību sistēmu raksturlielumiem.

Šis ziņojums balstās uz šo iepriekšējo pētījumu, un tam ir trīs galvenie mērķi – pārskatīt un atjaunināt indeksu visām četrām galvenajām dimensijām 2018.–2021. gadam, pamatojoties uz jauniem datiem un rādītājiem; analizēt konverģences tendences galvenajā dimensijā, kas ir sociālo partneru demokrātija, no 2008. līdz 2021. gadam valstu darba attiecību sistēmās; un atjaunināt darba attiecību sistēmu tipoloģiju, lai veicinātu starptautisku analīzi par attiecīgajiem izmaiņu modeļiem no 2008. līdz 2021. gadam, jo īpaši attiecībā uz sarunām par koplīgumu slēgšanu.

Measuring key dimensions of industrial relations and industrial democracy

English (1.48 MB - PDF)

Key messages

• Jaunie konstatējumi sniedz konkrētus pierādījumus politikas veidotājiem, lai veicinātu darba attiecību stiprināšanu valstīs, kur šīs attiecības ir nepietiekamas, sešām dalībvalstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Somijai, Nīderlandei un Zviedrijai) pierādot, ka nobriedušu darba attiecību sistēmā ir iespējams apvienot efektivitāti, taisnīgumu un ietekmi. Šīs valstis, kas ierindojas kopējā darba attiecību indeksa augšgalā, ir starp septiņām valstīm ar labākajiem rādītājiem sociālo partneru demokrātijas un rūpnieciskās konkurētspējas jomā un starp astoņām valstīm ar augstāko sociālā taisnīguma indeksu.

• Sociālo partneru demokrātijas indeksa starpposma analīze no 2008. līdz 2021. gadam liecina par ļoti mērenu augšupvērstas atšķirības tendenci, kas nozīmē, ka ES-27 vidējais rādītājs ir nedaudz palielinājies un atšķirības starp dalībvalstīm lielākoties ir stabilas. Tas ir saistīts ar divām pretējām un visai izteiktām tendencēm – sākot ar 2013.–2017. gadu, sākotnējo lejupvērsto atšķirību nomainīja augšupvērsta konverģence.

• Atjauninātie sociālo partneru demokrātijas un darba attiecību indeksi laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam kopumā atklāj polarizāciju, kurā nelielām valstu grupām ir ļoti augsti vai ļoti zemi rādītāji. Atšķirības starp valstīm ir mazāk izteiktas citās galvenajās dimensijās – rūpnieciskajā konkurētspējā, sociālajā taisnīgumā un darba un nodarbinātības kvalitātē.

• No 2008. līdz 2021. gadam divpadsmit valstu (Beļģijas, Horvātijas, Kipras, Čehijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Rumānijas, Slovākijas un Spānijas) rādītāji visai stabili saglabājas ES-27 sociālo partneru demokrātijas indeksa vidējā rādītāja robežās. Pārējās 15 valstīs ir vērojama būtiska novirze no ES-27 vidējā rādītāja atbilstoši konverģences vai atšķirību tendencēm.

• Jaunajos konstatējumos un analīzē ir uzsvērti ierobežojumi, kas piemīt esošajiem datiem par darba attiecībām un sociālo partneru demokrātiju, kā arī to novērtēšanai izmantotajiem rādītājiem. Pieaugot darba attiecību un sociālo demokrātijas politiskajai nozīmei, būs nepieciešami kopīgi centieni, lai apkopotu salīdzināmus un kvalitatīvus datus par koplīgumu noslēgšanu.

Executive summary

Šis ziņojums ir balstīts uz iepriekšējiem Eurofound pētījumiem, kuros ir izstrādāta konceptuāla sistēma darba attiecību kartēšanai un noteiktas četras galvenās dimensijas – sociālo partneru demokrātija, rūpniecības konkurētspēja, sociālais taisnīgums un darba un nodarbinātības kvalitāte. Ziņojuma mērķis ir atjaunināt 2018. gada Eurofound pētījumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta sociālo partneru demokrātijai. Tam ir trīs galvenie mērķi: atjaunināt četru galveno dimensiju indeksus 2018.–2021. gadam; izstrādāt sociālo partneru demokrātijas indeksa starpposma analīzi no 2008. līdz 2021. gadam, īpaši attiecībā uz valstu darba attiecību sistēmu tendencēm ES konverģences ziņā; atjaunināt sociālo partneru demokrātijas darba attiecību sistēmas tipoloģiju, lai veicinātu starptautisku analīzi par attīstības tendencēm un pārmaiņu modeļiem no 2008. līdz 2021. gadam.

Metodoloģiskās pieejas galvenie aspekti paredz izmantot augstas kvalitātes datus (pārskatot un precizējot rādītājus pēc stingriem konceptuālajiem un statistikas kvalitātes kritērijiem), ievērot Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto metodiku indeksu veidošanai un ievērot Eurofound metodoloģiju konverģences tendenču analīzei sociālo partneru demokrātijas jomā.

Politikas konteksts

Politikas kontekstu raksturo Covid-19 pandēmijas ietekme un karš Ukrainā, kas apdraud pašreizējo ekonomikas atveseļošanu Eiropā. Nesenā kara sākšanās starp Izraēlu un “Hamās” varētu izaugsmi destabilizēt vēl vairāk.

ES iestādes ir pieņēmušas NextGenerationEU, kas ir pagaidu finanšu instruments 806,9 miljardu eiro vērtībā un paredzēts, lai veicinātu atveseļošanu, emitējot kopīgos Eiropas parāda instrumentus, un Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas nodrošina dalībvalstīm 672,5 miljardus eiro investīcijām un reformām.

Karš Ukrainā ir izraisījis milzīgu humanitāro krīzi un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumu, palielinot nabadzības risku Eiropā un kavējot ekonomikas izaugsmi. Cenšoties mazināt kara sekas, ES iestādes ir apturējušas Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada beigām. Tas ir ļāvis eirozonas valstīm izstrādāt diskrecionārus fiskālos pasākumus, lai ierobežotu enerģijas izmaksu pieaugumu, palielinātu aizsardzības spējas un pievērstos bēgļu krīzes risināšanai.

ES darba attiecību pamatā ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kura mērķis ir stiprināt darbinieku tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem un kvalitatīvu darba vidi. Tas atkārtoti apliecina ES apņemšanos īstenot divpusēju sociālo dialogu un sarunas par koplīgumiem starp sociālajiem partneriem. 2024. gadā plānotais Val Duchesse sociālo partneru samits turpina veicināt sociālo dialogu ES līmenī.

Sarunas par koplīgumu slēgšanu ES darba attiecību modelī ir nostiprinātas ar direktīvu par adekvātu minimālo algu ES. Tās galvenais mērķis ir izveidot regulējumu, lai uzlabotu likumā noteikto minimālo algu adekvātumu un uzlabotu darbinieku efektīvu piekļuvi minimālās algas aizsardzībai. Tā skaidri veicina sarunas par koplīgumu slēgšanu un atzīst, ka spēcīgas un iekļaujošas koplīgumu slēgšanas sistēmas ir svarīgas, lai nodrošinātu atbilstošu minimālās algas aizsardzību. Šai direktīvai sekoja Komisijas paziņojums un Padomes ieteikuma priekšlikums, kuru mērķis ir veicināt sociālo dialogu un sarunas par koplīgumu slēgšanu. Direktīva izvirza visai augstu koplīgumu slēgšanas standartu, ierosinot dalībvalstīm tiekties uz to, lai koplīgumi tiktu slēgti vismaz 80 % gadījumu.

Būtiskākie konstatējumi

• Atjauninātie sociālo partneru demokrātijas un darba attiecību indeksi kopumā atklāj polarizāciju, kurā nelielām dalībvalstu grupām ir ļoti augsti vai ļoti zemi rādītāji. Citās galvenajās dimensijās atšķirības starp valstīm ir mazāk izteiktas.

• Sociālo partneru demokrātijas indeksa starpposma analīze no 2008. līdz 2021. gadam liecina par ļoti mērenu augšupvērstas atšķirības tendenci, kas nozīmē, ka ES-27 vidējais rādītājs ir nedaudz palielinājies un atšķirības starp valstīm lielākoties ir stabilas. Tas ir saistīts ar sākotnējo lejupvērsto atšķirību līdz 2013.–2017. gadam (kad samazinājās vidējā vērtība, bet palielinājās atšķirības starp dalībvalstīm), ko vēlāk nomainīja augšupvērsta konverģence.

• Deviņās valstīs notiek konverģence. No tām Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Polija un Portugāle tuvojas ES vidējam rādītājam (sākotnēji šo valstu rādītāji bija zemāki par ES vidējo rādītāju, bet tagad tie pieaug straujāk un atšķirības samazinās). Dānijas, Nīderlandes un Slovēnijas gadījumā rādītāji sākotnēji bija augstāki nekā ES vidējais rādītājs, bet tagad tie samazinās, tuvojoties pieaugošajam ES vidējam rādītājam.

• Sešās valstīs vērojamas atšķirību tendences. No tām Austrijas, Somijas, Luksemburgas un Zviedrijas rādītāji sākotnēji bija augstāki nekā ES vidējais rādītājs, un to vidējie rādītāji pieaug straujāk nekā vidēji ES. Ungārijas un Maltas rādītāji sākotnēji bija zemāki par ES vidējo rādītāju, un tagad tie samazinās.

• Atjauninātajā sociālo partneru demokrātijas tipoloģijā (2008–2021) ir attēlotas četras dalībvalstu kopas.

• Uz sociālo partneru demokrātiju balstītajā pārvaldības kopā ietilpst Austrija, Dānija, Somija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija. Šajās dalībvalstīs ir labākie rādītāji sociālo partneru demokrātijas jomā, augsts koplīgumu slēgšanas centralizācijas līmenis, augsta koordinācijas pakāpe un regulāra sociālo partneru iesaistīšanās politikas veidošanā. Šī kopa ievērojami atšķiras no ES-27 vidējā rādītāja, un tai raksturīga konverģence. Tās rādītāji sākotnēji bija augstāki nekā ES vidējais rādītājs, taču tie pieaug lēnāk.

• Uz tirgu orientētas pārvaldības kopai ir ļoti zemi rādītāji sociālo partneru demokrātijas jomā, kā arī nekoordinētas un decentralizētas koplīgumu slēgšanas sistēmas. Tajā ietilpst liberālās valstis (Kipra, Īrija un Malta), Baltijas valstis (Igaunija, Latvija un Lietuva), Bulgārija un Polija. No 2013. līdz 2017. gadam un turpmāk šajā grupā ierindojas Grieķija un Rumānija. Šī kopa ievērojami atšķiras no ES-27 vidējā rādītāja, un tai raksturīga atšķirības tendence. Tās rādītāji sākotnēji bija zemāki par ES vidējo rādītāju, un tie pieaug lēnāk, laika gaitā palielinoties atšķirībai.

• Uz valsti vērstai pārvaldības kopai un uz uzņēmumiem vērstai pārvaldības kopai, kurā ietilpst pārējās dalībvalstis, ir vidēji rezultāti sociālo partneru demokrātijas jomā. Abās kopās rādītāji visai stabili saglabājas ES-27 vidējā rādītāja robežās.

• Šie rezultāti atspoguļo sadrumstalotu vai sadalītu darba attiecību modeli, kurā ir uzvarētāji un zaudētāji. Tomēr dažas Dienvideiropas un Austrumeiropas valstis lēnām atgūstas no 2008.–2012. gada ekonomiskās krīzes.

Politikas norādes

• Analīzē ir uzsvērti ierobežojumi, kas piemīt esošajiem datiem par darba attiecībām un sociālo partneru demokrātiju, kā arī to novērtēšanai izmantotajiem rādītājiem. Salīdzināmības problēmu dēļ pieejamais koplīguma sarunu rādītājs pilnībā neatbilst kvalitātes kritērijiem. Citas kvalitātes problēmas attiecas uz rādītājiem, kas skar makrolīmeņa un uzņēmumu līmeņa sociālo dialogu un valsts iejaukšanos sarunās par koplīgumu slēgšanu.

• Kopīgiem spēkiem jācenšas apkopot salīdzināmus un kvalitatīvus datus par koplīgumu slēgšanu (kam ir arvien lielāka politiskā nozīme) un citām jomām, kas saistītas ar darba attiecībām un sociālo partneru demokrātiju. Lai nodrošinātu valstu salīdzināmību, šo rādītāju pamatā ir jābūt skaidrām definīcijām, par kurām panākta vienošanās Eiropas līmenī. Dati ir regulāri jāapkopo, lai varētu veikt starpposma analīzi.

• Izmantotie pētniecības instrumenti papildina valstu darba attiecību sistēmu dinamikas un izmaiņu analīzi. Tie regulāri jāatjaunina, lai veicinātu sistemātiskāku uzraudzību un sekmētu salīdzinošās analīzes saistībā ar darba attiecību attīstības tendencēm.

• Eiropas Komisija, ES un valsts līmeņa sociālie partneri, valstu valdības un ES aģentūras tiek aicinātas mēģināt novērst nepilnības, kas saistītas ar salīdzināmiem un kvalitatīviem datiem, pēc kuriem novērtē darba attiecību kvalitāti un izmaiņu modeļus 27 ES dalībvalstīs.

• Konstatējumi sniedz konkrētus pierādījumus politikas veidotājiem, lai veicinātu darba attiecību stiprināšanu dalībvalstīs, kur šīs attiecības ir nepietiekamas. Rādītāji, kurus uzrāda sešas uz sociālo partneru demokrātiju balstītā klastera dalībvalstis, šķiet, pierāda, ka “labu” un nobriedušu darba attiecību sistēmā ir iespējams apvienot efektivitāti, taisnīgumu un ietekmi. Šīs valstis, kas ierindojas kopējā darba attiecību indeksa augšgalā, ir starp septiņām valstīm ar labākajiem rādītājiem sociālo partneru demokrātijas un rūpnieciskās konkurētspējas jomā un starp astoņām valstīm ar augstāko sociālā taisnīguma indeksu.

The report contains the following lists of tables and figures.

List of tables

Table 1: Quality assessment of the indicators – Conceptual and statistical criteria
Table 2: Industrial Democracy Index 2008–2017 – Subdimensions, indicators, sources and quality assessment
Table 3: Efficiency Index and Equity Index indicators, Kim et al (2015)
Table 4: Industrial Relations Index, Ounnas (2022) – Dimensions and indicators
Table 5: Economic Democracy Index, Cumbers et al (2023) – Dimensions and indicators
Table 6: Associational Governance Index and State Governance Index, Meardi (2018) – Dimensions and indicators
Table 7: Corporatism Index, Jahn (2016) – Dimensions and indicators
Table 8: CLF index, Metten (2021) – Power resources and variables
Table 9: Industrial Democracy Index – New indicators for revised dashboard, 2018–2021
Table 10: Industrial Competitiveness Index 2018 – Subdimensions, indicators, sources and quality assessment
Table 11: GCI (edition 2017–2018), Schwab (2017) – Subindices and pillars
Table 12: Main differences between the GCI (edition 2017–2018) and GCI 4.0 (edition 2018)
Table 13: RCI, Annoni and Dijkstra (2019) – Subindices and pillars
Table 14: Industrial Competitiveness Index – New indicators for revised dashboard, 2018–2021
Table 15: Social Justice Index 2018 – Subdimensions, indicators, sources and quality assessment
Table 16: SJI, Bertelsmann Stiftung Foundation – Subdimensions and indicators
Table 17: Social Justice Index – New indicators for revised dashboard, 2018–2021
Table 18: Quality of Work and Employment Index 2018 – Subdimensions, indicators, sources and quality assessment
Table 19: Quality of work and employment – Conceptual approaches
Table 20: Extrinsic and intrinsic work quality indices
Table 21: Job quality dimensions and indicators of demands and resources
Table 22: Quality of Work and Employment Index – New indicators for dashboard, 2018–2021
Table 23: Measurement framework of the Industrial Relations Index, 2018–2021
Table 24: Methods used to calculate the Industrial Relations Index, 2018–2021
Table 25: Industrial Democracy Index scores and absolute variation, by Member State and year range, 2008–2021
Table 26: Industrial Democracy Index scores, by subdimension and Member State, 2008–2021
Table 27: General trend at EU level – Upward/downward convergence/divergence
Table 28: Upward/downward convergence/divergence patterns
Table 29: Examples of significant versus non-significant patterns
Table 30: Industrial Democracy Index – Mean and standard deviation, EU27, 2008–2021
Table 31: Industrial democracy convergence patterns in the Member States, 2008–2021
Table 32: Industrial democracy contextual indicators 2018, sources and quality assessment
Table 33: Industrial democracy clusters, EU27, 2008–2021
Table 34: Industrial democracy typology  Scores and absolute variation by cluster, EU27, 2008–2021
Table 35: Industrial Democracy Index – Mean and standard deviation by cluster, EU27, 2008–2021
Table A1: Outcomes of the quality assessment of the indicators included in the Eurofound (2018a) Industrial Relations Index measurement framework
Table A2: Quality assessment of indicator I4, 2008–2021
Table A3: PCA results – Industrial democracy
Table A4: PCA results – Industrial competitiveness
Table A5: PCA results – Social justice
Table A6: PCA results – Quality of work and employment
Table A7: Convergence and divergence patterns
Table A8: Quality assessment of contextual indicators C3 and C4
Table A9: PCA results  Industrial democracy typology, 2008–2021

List of figures

Figure 1: Compass of good industrial relations
Figure 2: RCI 2.0 (2022 edition) scores, EU Member States
Figure 3: Dimensions and indicators of job quality
Figure 4: Industrial Relations Index – Distribution of differences in country ranks between chosen formula and other formulae
Figure 5: Industrial Relations Index scores, EU and Member States, 2018–2021
Figure 6: Industrial Democracy Index scores, EU and Member States, 2018–2021
Figure 7: Industrial Competitiveness Index scores, EU and Member States, 2018–2021
Figure 8: Social Justice Index scores, EU and Member States, 2018–2021
Figure 9: Quality of Work and Employment Index scores, EU and Member States, 2018–2021
Figure 10: Industrial Democracy Index – Mean and standard deviation, EU27, 2008–2021
Figure 11: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns, EU Member States, 2008–2021
Figure 12: Industrial democracy clusters, EU27, 2008–2021
Figure 13: Industrial Democracy Index – Mean and standard deviation by cluster, EU27, 2008–2021
Figure 14: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns by cluster, EU27, 2008–2021
Figure 15: Cluster 1 – Mean and standard deviation on Industrial Democracy Index, 2008–2021
Figure 16: Cluster 1 – Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns, 2008–2021
Figure 17: Cluster 2 – Mean and standard deviation on Industrial Democracy Index, 2008–2021
Figure 18: Cluster 2 – Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns, 2008–2021
Figure 19: Cluster 3 – Mean and standard deviation on Industrial Democracy Index, 2008–2021
Figure 20: Cluster 3 – Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns, 2008–2021
Figure 21: Cluster 4 – Mean and standard deviation on Industrial Democracy Index, 2008–2021
Figure 22: Cluster 4 – Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns, 2008–2021
Figure A1: Hierarchical cluster analysis of industrial democracy, EU27, 2008–2021
Figure A2: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the EU Member States, 2008–2021
Figure A3: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the EU27 clusters, 2008–2021
Figure A4: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the Member States in Cluster 1, 2008–2021
Figure A5: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the Member States in Cluster 2, 2008–2021
Figure A6: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the Member States in Cluster 3, 2008–2021
Figure A7: Industrial Democracy Index – Convergence and divergence patterns in the Member States in Cluster 4, 2008–2021

Number of pages: 112

Reference nº: EF23008

ISBN: 978-92-897-2376-3

Catalogue nº: TJ-02-23-217-EN-N

DOI: 10.2806/09130

Permalink: eurofound.link/ef23008

Cite this publication
Eurofound (2023), Measuring key dimensions of industrial relations and industrial democracy (2023 update), Publications Office of the European Union, Luxembourg.