Promoting social cohesion and convergence
ES konverģence: Ģeogrāfiskā dimensija, Covid-19 ietekme un politikas loma
Published:
22 March 2023
Research report
Abstract
Vēsturiski politiskās debates par ES konverģenci ir kļuvušas aktīvākas pēckrīzes periodā. Pēc Covid-19 pandēmijas šā ziņojuma mērķis ir izvērtēt pēdējo divdesmit gadu konverģences tendences. Pētījuma sākumā ir veikts empīrisks pētījums par ekonomisko, sociālo un institucionālo konverģenci 2004.–2019. gadā gan dalībvalstu, gan reģionālā līmenī. Pēc tam analīze tiek pagarināta līdz 2020. un 2021. gadam, lai izvērtētu pandēmijas ietekmi. Pētījums apstiprina kopumā augšupēju konverģenci, ko virza Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis, kura, šķiet, ir palēninājusies, bet nav apstājusies. Pēc tendenču analīzes tiek novērtēta Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) iespējamā ietekme uz konverģenci un apspriesti dažādi politikas scenāriji augšupējas konverģences atbalstam, pamatojoties uz pašreizējo pieredzi ar ANM un notiekošajām debatēm par ES kohēzijas politikas nākotni.
Key findings
Neraugoties uz ES pozitīvo impulsu pēc ekonomikas krīzes 2008.–2013. gadā, ES konverģence līdz 2020. gadam nebija sasniegusi pirmskrīzes tempu, lai gan ekonomiskās, sociālās un institucionālās atšķirības ES dalībvalstu starpā nepārtraukti mazinājās līdz pat brīdim pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma.
Reģionālā līmenī laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam ES bija augšupēja konverģence, lai gan tā notika lēnāk nekā valstu līmenī. Šo tendenci galvenokārt noteica Austrumeiropas dalībvalstis, kas saskaras ar savu galvaspilsētas reģionu strauju izaugsmi. Tomēr Dienvideiropas reģionos bija vērojama ekonomikas stagnācija un sociālo un institucionālo nosacījumu vispārēja pasliktināšanās, uzsverot nepieciešamību pēc augšupējas konverģences, kas joprojām ir ES politikas rīcības pamatā.
Covid-19 krīze būtiski ietekmēja ES konverģenci, un, lai gan tā neapturēja spēcīgas augšupējas konverģences tendenci, tā paātrināja diverģences modeļus, piemēram, pieaugošas atšķirības IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas uzsver, ka ES būs ļoti svarīgi, lai būtu politikas instrumenti, kas pielāgojas lieliem ekonomikas satricinājumiem un dziļām sociālām pārmaiņām, kas saistītas ar ES zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir ES nepieredzētā reakcija uz to, kā virzīt dalībvalstu ekonomikas pārveidi pēc Covid-19 pandēmijas. Četru valstu ANM plānu analīzē atklāts, ka šis svarīgais instruments sniedz ieguldījumu reformās un ieguldījumos, kas citādi būtu palikuši centieni, un, lai gan konverģence pati par sevi nav ANM mērķis, tā ir potenciāls dalībvalstu atveseļošanas plānu blakusprodukts.
ANM īstenošana parādās kā svarīgs pamats turpmākai domāšanai par alternatīviem veidiem, kā atbalstīt augšupēju konverģenci. Jaunajos konstatējumos ir aplūkoti dažādi šā mērķa sasniegšanas varianti, piemēram, tradicionālās kohēzijas politikas turpmāka stiprināšana, centralizēta reformu un investīciju modeļa izveide vai integrētas pieejas izstrāde, kurā spēcīgāka kohēzijas politika apvienota ar centralizētu reformu un investīciju modeli. Tie būs galvenie elementi, kas ES politikas veidotājiem jāņem vērā debatēs par ekonomiskās un sociālās konverģences atbalstu.
The report contains the following lists of tables and figures.
List of tables
Table 1: Economic, social and institutional indicators used in the convergence analysis
Table 2: Unconditional beta-convergence in the EU, by indicator and time period, 2004–2019
Table 3: Conditional convergence in income inequality, 2004–2008, 2008–2013 and 2013–2019
Table 4: APE on probability of convergence in income inequality
Table 5: Conditional convergence in the AROPE rate, 2005–2008, 2008–2013 and 2013–2019
Table 6: APE on the probability of convergence in the AROPE rate
Table 7: WGI pairwise correlations
Table 8: Unconditional beta-convergence in the NUTS 2 regions, by indicator and period, 2004–2019
Table A1: Income inequality convergence (2004–2008, 2008–2013, 2013–2019)
Table A2: AROPE conditional convergence (2005–2008, 2008–2013, 2013–2019)
Table A3: Performance of four countries in relation to the European Pillar of Social Rights Social Scoreboard 2020
List of figures
Figure 1: Beta-convergence – GDP per capita (PPS), EU27, 2004–2019
Figure 2: Sigma-convergence – GDP per capita (PPS), in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 3: Beta-convergence – adjusted household disposable income per capita (PPS), EU27, 2009–2019
Figure 4: Sigma-convergence – adjusted household disposable income per capita (PPS), in the EU27 and by geographical cluster, 2009–2019
Figure 5: Beta-convergence – income quintile share ratio, EU27, 2004–2019
Figure 6: Sigma-convergence – income quintile share ratio, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 7: Predicted probabilities of convergence in income inequality, by value added in the agricultural sector, in the EU27 and by geographical cluster
Figure 8: Beta-convergence – compensation of employees per hour worked, EU27, 2004–2019
Figure 9: Sigma-convergence – compensation of employees per hour worked, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 10: Beta-convergence – employment rate, EU27, 2004–2019
Figure 11: Sigma-convergence – employment rate, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 12: Beta-convergence – unemployment rate, EU27, 2004–2019
Figure 13: Sigma-convergence – unemployment rate, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 14: Beta-convergence – NEET rate, EU27, 2004–2019
Figure 15: Sigma-convergence – NEET rate, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 16: Beta-convergence – early school-leavers rate, EU27, 2004–2019
Figure 17: Sigma-convergence – early school-leavers rate, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 18: Beta-convergence – AROPE rate, EU27, 2005–2019
Figure 19: Sigma-convergence – AROPE rate, in the EU27 and by geographical cluster, 2005–2019
Figure 20: Predicted probabilities of convergence in the AROPE rate by income inequality levels, in EU27 and by geographical cluster
Figure 21: Beta-convergence – government effectiveness, EU27, 2004–2019
Figure 22: Sigma-convergence – government effectiveness, in the EU27 and by geographical cluster, 2004–2019
Figure 23: Sigma-convergence in quality of governance indicators, 2004–2019
Figure 24: Beta-convergence – GDP per capita, NUTS 2 regions, 2004–2019
Figure 25: GDP per capita in NUTS 2 regions – transition maps and matrix and distribution of classes, 2004–2008
Figure 26: GDP per capita in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2008–2013
Figure 27: GDP per capita in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2013–2019
Figure 28: GDP per capita growth (%) in CEE countries, by region, 2004–2019
Figure 29: Beta-convergence – employment rate, NUTS 2 regions, 2004–2019
Figure 30: Employment rate in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2004–2008
Figure 31: Employment rate in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2008–2013
Figure 32: Employment rate in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2013–2019
Figure 33: Beta-convergence – EQI, NUTS 2 regions, 2010–2019
Figure 34: EQI in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2010–2013
Figure 35: EQI in NUTS 2 regions – transition map and matrix and distribution of classes, 2013–2019
Figure 36: Beta-convergence – GDP per capita, EU27, 2013–2019 and 2013–2021
Figure 37: Sigma-convergence – GDP per capita (€), EU27, 2004–2021
Figure 38: Beta-convergence – employment rate, EU27, 2013–2019 and 2013–2021
Figure 39: Sigma-convergence – employment rate (%), EU27, 2004–2021
Figure 40: Beta-convergence – government effectiveness, EU27, 2013–2019 and 2013–2020
Figure 41: Sigma-convergence – government effectiveness, EU27, 2004–2020
Figure 42: Total number of social reforms in Croatia, Germany, Italy and Spain, by policy area
Figure 43: Breakdown of investment by policy areas in Croatia, Germany, Italy and Spain (% of total RRF funds)
- Number of pages
-
104
- Reference nº
-
EF22016
- ISBN
-
978-92-897-2312-1
- Catalogue nº
-
TJ-07-23-025-EN-N
- DOI
-
10.2806/706661
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2023), EU convergence: Geographical dimension, impact of COVID-19 and the role of policy, Publications Office of the European Union, Luxembourg.
Related publications
Publication series
