Employment and labour markets
Pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai: Secinājumi turpmākajai politikai
Published:
28 March 2023
Research report
Abstract
Tā kā ekonomika no Covid-19 pandēmijas sāk atgūties, darbaspēka trūkums kļūst arvien acīmredzamāks, pat neraugoties uz Ukrainas kara ietekmi uz enerģijas un izejvielu cenām. Ietekmējošo faktoru vidū ir darbaspēka trūkums, ko krīze ir saasinājusi dažās nozarēs un profesijās, kurās tas jau kādu laiku bija plaši izplatīts. Šajā ziņojumā aplūkoti valstu līmenī īstenotie pasākumi, kuru mērķis ir novērst darbaspēka trūkumu veselības, aprūpes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kā arī pasākumi, kas izriet no zaļās un digitālās pārkārtošanās. Tajā novērtēts, kādi pasākumi ir efektīvi, un izpētīti faktori kontekstā, kas atbalsta vai kavē efektīvu politikas īstenošanu un rezultātus.
Key findings
Darbaspēka trūkums ES ierobežo ražošanu un pakalpojumu sniegšanu vairākās nozarēs, un cīņa par talantīgiem cilvēkiem ir īpaši sīva tādās valstīs kā Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija un Nīderlande. Tā kā šā trūkuma izraisītāji dažādās nozarēs, profesijās un reģionos atšķiras, pasākumiem šo problēmu risināšanai ir jābūt piemērotiem dažādām situācijām, sākot no prasmju attīstīšanas, konkrētu nozaru un profesiju pievilcības palielināšanas, nepietiekami izmantotā darbaspēka aktivizēšanas un piedāvājuma un pieprasījuma labākas saskaņošanas. Konstatējumi apstiprina, ka darbaspēka trūkuma novēršana nav tikai prasmju jautājums.
Darbaspēka trūkums ir īpaši izplatīts nozarēs ar sarežģītiem darba apstākļiem, piemēram, veselības aprūpē un ilgtermiņa aprūpē. Zems ieguldījumu līmenis apvienojumā ar pandēmijas ietekmi un dzimumu segregāciju darba tirgū veicina veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes darbinieku trūkumu nozarē, kurā arī ES novecojošā sabiedrība un arvien vecāks darbaspēks turpmākajos gados vēl vairāk saasinās šo trūkumu.
Daudzi pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai veselības un ilgtermiņa aprūpes nozarēs ir vērsti uz darba samaksas paaugstināšanu un darba apstākļu uzlabošanu. Lai gan iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt zemo algu problēmu dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ir palīdzējušas samazināt to darbinieku skaitu, kas apsver iespēju strādāt ārzemēs, tomēr uzmanība tikai darba samaksai vien daudzkārt nav pietiekama, ja nav citu dzīves kvalitātes faktoru, kas padara darbu pievilcīgāku, piemēram, izglītības infrastruktūra, lielāka autonomija darba laikā, piekļuve apmācībām un karjeras virzībai un jēgpilnāks darbs.
Pasākumi esošā darbaspēka izmantošanai ir īpaši svarīgi IKT un zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā, kur prasmju neatbilstība ir lielākais darbaspēka trūkuma cēlonis. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un pieaugošo vajadzību apzināt nākotnes vajadzības pēc prasmēm videi draudzīgākā ekonomikā, valdību, sociālo partneru un apmācību sniedzēju kopīgiem centieniem būs izšķiroša nozīme, lai apzinātu esošās un prognozētu nākotnes vajadzības pēc prasmēm. Eiropas Prasmju gads 2023. gadā ir nozīmīga iespēja veicināt efektīvu un iekļaujošu ieguldījumu apmācībās visā Eiropā.
Pasākumiem, kas vērsti uz darba tirgū nepietiekami izmantotām grupām, ir jāsniedz holistisks atbalsts, kas risina faktorus, kuri kavē dalību darba tirgū, piemēram, veselības problēmas un nepietiekama piekļuve pieejamai aprūpei, kā arī apmācību un darba pieredzes vajadzības. Tam ir nepieciešama sociālo partneru un citu attiecīgo struktūru cieša sadarbība plašāku pasākumu kontekstā, piemēram, saistībā ar darba un privātās dzīves līdzsvara politiku un nodokļu un pabalstu stimuliem.
The report contains the following lists of tables and figures.
List of tables
Table 1: Categorisation of policies to address labour shortages
Table 2: Overview of 40 analysed measures by sector/occupation targeted
Table 3: Classification of greening occupations
Table 4: Overview of policy measures targeting labour shortages in the health and long-term care sectors
Table 5: Summary of working group activities and goals
Table 6: Overview of policy measures targeting labour shortages in the ICT sector
Table 7: Exit to employment rates from some of the training courses offered by Interface3
Table 8: Overview of policy measures targeting labour shortages in occupations affected by the green transition
Table 9: Skills gaps and projected labour shortages
Table 10: Overview of policy measures targeting labour shortages in occupations affected by digital transition
Table 11: Overall assessment of the strength of evidence
Table A1: Overview of 40 analysed measures: country, sector/occupation targeted, temporal scope, budget and lead organisation of the analysed measures
List of figures
Figure 1: CMO framework in relation to assessing measures to tackle labour shortages
Figure 2: Job vacancy rate, EU27, Q1 2013 to Q3 2022 (%)
Figure 3: Job vacancy rates, EU27, Q3 2013, Q3 2021 and Q3 2022 (%)
Figure 4: Job vacancy rate and labour shortages as a factor limiting production (EU27), illustrated by the Beveridge curve
Figure 5: Average job vacancy rate versus average unemployment rate by Member State – Beveridge points, EU27, Q3 2020 (left panel) and Q3 2022 (right panel)
Figure 6: Proportion of companies in the manufacturing, construction and services sectors citing labour shortages as a factor limiting production, EU27, Q1 2013 to Q4 2022 (%)
Figure 7: Dynamics of labour market slack and its components, EU27, Q1 2013 to Q3 2022 (%)
Figure 8: Labour market slack and its components by country, Q2 2022 (%)
Figure 9: Share of potential additional labour force by category, country and gender, Q3 2022 (%)
Figure 10: Growth in employment in the health and social care sector by gender, EU27, Q2 2013 to Q2 2022 (thousands)
Figure 11: Job vacancy rates in human health and social work activities, EU27, Q3 2014 to Q3 2022 (%), and the change in percentage points
Figure 12: Share of extremely and highly strained jobs in the healthcare sector by country, EU27, 2021 (%)
Figure 13: Share of individuals with no or limited overall digital skills, EU27 (%)
Figure 14: Job vacancy rates in the ICT sector, EU27, Q3 2014 to Q3 2022 (%), and the change in percentage points and as a ratio
Figure 15: Percentages of enterprises that had hard-to-fill vacancies for jobs requiring ICT specialist skills
Figure 16: Share of extremely and highly strained jobs in the ICT sector by country, EU27 (%)
Figure 17: Recognition of professional qualifications for working abroad
Figure 18: Frequency distribution of overall assessment of evidence
- Number of pages
-
80
- Reference nº
-
EF22015
- ISBN
-
978-92-897-2316-9
- Catalogue nº
-
TJ-04-23-163-EN-N
- DOI
-
10.2806/216577
- Permalink
Cite this publication
Eurofound (2023), Measures to tackle labour shortages: Lessons for future policy, Publications Office of the European Union, Luxembourg.