Atveseļošanas un noturības mehānisma sociālā pārvaldība: Valstu sociālo partneru iesaistīšana

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir pagaidu finanšu instruments, kas tika izveidots ar Regulu (ES) 2021/241 2021. gada februārī . Tā sākotnējais mērķis bija atbalstīt ES dalībvalstu atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas un vienlaikus stiprināt to ekonomiku un sabiedrību, kā arī sagatavot dalībvalstu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Sākotnēji ANM tika izveidots saistībā ar pandēmiju, bet tā darbība tika pagarināta vidējā termiņā (līdz 2026. gadam). ANM ir vērienīgās NextGenerationEU paketes stūrakmens, un tas ir integrēts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas sistēmā Eiropas pusgada ietvaros; ANM finansējums ir paredzēts, lai risinātu problēmas, kas noteiktas Eiropas Savienības Padomes ieteikumos konkrētām valstīm.

Eiropas Komisija ir mudinājusi dalībvalstu valdības iesaistīt sociālos partnerus Eiropas pusgadā, un ANM regulā ir noteikts, ka ar tiem jāapspriežas, sagatavojot un īstenojot valstu atveseļošanas un noturības plānus (ANP). Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par sociālo partneru iesaistes kvalitāti to reformu un investīciju īstenošanā, kas iekļautas ANP līdz 2023. gadam. Tajā arī aplūkota viņu iesaistes kvalitāte 2023. gada valsts reformu programmu (VRP) sagatavošanā Eiropas pusgada ietvaros.

Politikas konteksts

2023. gada Eiropas pusgada cikls norisinājās sarežģītā situācijā, ko raksturo karš Ukrainā un neskaidrais ekonomiskais konteksts, tostarp augsta inflācija un problēmas ar piegādēm. Šīs problēmas ir ietekmējušas dalībvalstu ANP īstenošanu, lai gan kopumā ANM darbība norit veiksmīgi. Saskaņā ar Komisijas datiem līdz 2023. gada 1. septembrim ANM bija saņēmis 31 maksājuma pieprasījumu no 19 dalībvalstīm un bija izmaksājis 153,4 miljardus EUR. Tomēr dažas dalībvalstis ziņoja par dažām problēmām, kas saistītas ar administratīvo kapacitāti, grūtībām ievērot termiņus neparedzētu darbu kavējumu un radušos izmaksu dēļ, kā arī starpposma mērķu sasniegšanu.

Pēc ANM regulas grozīšanas 23 dalībvalstis ir brīvprātīgi iesniegušas grozītus ANP, kas ietver jaunu REPowerEU nodaļu. Dalībvalstis iesniedza šīs nodaļas, reaģējot uz pasaules enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Saskaņā ar REPowerEU plānu ANM atbalsta papildu reformas un investīcijas, lai sasniegtu plāna mērķus, piemēram, samazinātu enerģijas patēriņu, atbalstītu darbaspēka pārkvalificēšanos zaļajai nākotnei, risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu un kopumā paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju.

Galvenie konstatējumi

Iesaistīšanās institucionālā vide

Katra dalībvalsts ir izvēlējusies vispiemērotāko pārvaldības struktūru savas ANP īstenošanai saskaņā ar valsts sociālā dialoga regulējumu. Tāpēc institucionālās sistēmas sociālo partneru iesaistīšanai ir ļoti atšķirīgas, jo dažas dalībvalstis ir izveidojušas īpašus apstākļus un procedūras, bet citas ir izmantojušas esošos sociālā dialoga kanālus.

Lielākajā daļā dalībvalstu sociālie partneri ziņoja, ka ir iesaistīti vairākos veidos. Dalībvalstīs, kurās sociālais dialogs nenotiek formālā vai institucionalizētā vidē, to iesaistes galvenais pamats ir ad hoc vai neformālas divpusējas vai trīspusējas konsultācijas. Citās valstīs ir izstrādāti ad hoc konsultāciju procesi, lai iesaistītu sociālos partnerus kā alternatīvu viņu līdzdalībai ar labi izveidotu sociālā dialoga iestāžu starpniecību. Turklāt dažas valdības ir rīkojušas apspriedes, cenšoties iesaistīt ne tikai sociālos partnerus, bet arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Pašreizējās divpusējā un trīspusējā sociālā dialoga iestādes ir kopējs pamats sociālo partneru iesaistīšanai vairākās dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Francijā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Portugālē, Slovākijā un Slovēnijā), lai gan dažos gadījumos šāda iesaiste ir sekundāra vai papildinājums citiem apstākļiem.

Dažās valstīs sociālie partneri ir iesaistījušies, izmantojot jaunas struktūras vai īpašas darba grupas, kas izveidotas Eiropas pusgada kontekstā, vai lai uzraudzītu ANP īstenošanu. Tas ir dominējošais stāvoklis dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs (Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā) un Dienvideiropā (Itālijā, Portugālē un Spānijā).

Iesaistīšanās kvalitāte

Saskaņā ar iepriekšējiem konstatējumiem par ANP īstenošanu sociālie partneri ir norādījuši, ka lielākajā daļā dalībvalstu nepietiekams konsultācijām atvēlētais laiks ierobežo pienācīgas un jēgpilnas konsultācijas.

Tāpat arī informācijas apmaiņas ar valsts iestādēm kvalitāte kopumā tiek novērtēta negatīvi. Sociālie partneri nav apmierināti ar to ierobežotajām iespējām ietekmēt ANP īstenošanu vai nu laika trūkuma dēļ, vai arī tāpēc, ka valsts iestādes nesaņem atbilstošu informāciju vai atgriezenisko saiti.

Tomēr šie novērtējumi ir jāsaprot niansēti un jāņem vērā to konteksts, jo tos var ietekmēt dažādi faktori. Viens no tiem ir atšķirīgais īstenošanas temps dažādās valstīs. Dažās dalībvalstīs valstu ANP uzraudzības komiteju darbība ir agrīnā posmā, un sociālo partneru novērtējumus var ietekmēt diskusijas par šo komiteju sastāvu vai vienošanās par procesuālajiem noteikumiem attiecībā uz tām.

Kopumā darba devēju organizācijas ir vairāk apmierinātas ar savu līdzdalību reformu īstenošanā un investīcijām lielākajā daļā politikas jomu nekā arodbiedrības. To var izskaidrot ar valsts plānos paredzēto reformu un investīciju raksturu.

Tomēr sociālo partneru viedokli ietekmē ANP īstenošanas pārvaldības struktūras sarežģītība (ieskaitot ministrijas, dažādus administratīvos vai reģionālos departamentus utt.). Tāpēc ir grūti sniegt pienācīgu un jēgpilnu novērtējumu par dažādām iesaistītajām struktūrām, iestādēm un komitejām.

Saskaņā ar sociālo partneru sniegto informāciju Eiropas Komisija ir aktīvi informējusi viņus par norisēm saistībā ar ANM un iesaistījusi tajās. Šī iesaistīšanās ir notikusi dažādos veidos, tostarp regulāri apmainoties ar informāciju ar Komisijas Eiropas pusgada amatpersonām, tiekoties ar Atveseļošanas un noturības darba grupu un piedaloties faktu vākšanas misijās. Lielākā daļa sociālo partneru, kas piedalījās, atzinīgi novērtēja šīs iespējas tikt uzklausītiem.

Politikas norādes

• Kopš ANM pieņemšanas 2021. gadā, Covid-19 krīzes laikā, tā ir attīstījusies, lai pielāgotos mainīgajai ģeopolitiskajai videi un sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Gan valdību, gan sociālo partneru ANP īstenošanas procesa pirmajos posmos gūtajai pieredzei tagad būtu jāvirza uz stabilāku otro posmu, kura laikā sociālie partneri būtu regulārāk un visaptverošāk jāiesaista dažādos līmeņos.
   
• Jo sarežģītāks un neskaidrāks ir ekonomiskais konteksts, jo labākai un plašākai jābūt sociālo partneru iesaistei ekonomikas, sociālajā un ilgtspējības politikas veidošanā. Šī iesaiste palīdzēs nodrošināt ANP izklāstīto strukturālo reformu un investīciju efektivitāti un palielinās to leģitimitāti.
   
• Saskaņā ar ieteikumu stiprināt sociālo dialogu ES, ko Padome pieņēma 2023. gada 12. jūnijā, un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, sistemātiskai, jēgpilnai un savlaicīgai sociālo partneru iesaistei būtu jāpiešķir lielāka prioritāte nodarbinātības un sociālās politikas un jebkuras citas attiecīgās politikas izstrādē ANM īstenošanas otrajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada beigām.