Ienākumu nevienlīdzības un vidusšķiras tendences ES

Javascript is disabled in your browser. Please, enable it for a better user experience.

Authors

Abstract

Šajā ziņojumā ir sniegts visaptverošs izvērtējums par ienākumu nevienlīdzības tendencēm ES dalībvalstīs un to vidū laikposmā no 2006. līdz 2021. gadam. Pētījuma mērķis ir arī atbildēt uz saistīto jautājumu par to, vai vidusšķira kļūst mazāka, ņemot vērā norises saistībā ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu atšķirībām. Apjomīga analīze tiek veikta, izmantojot plašu savstarpēji saistītu rādītāju klāstu, tostarp ienākumu nevienlīdzību, ienākumu līmeņus dalībvalstīs un ienākumu sadalījumu; vidusšķiras lielumu; dažādu ienākumu grupu saņemto valsts ienākumu daļu; un nabadzības līmeni un citus Eiropas mājsaimniecību ekonomisko grūtību rādītājus. Tiek pētīta arī valsts politikas loma dažu minēto tendenču skaidrošanā. Rezultāti liecina, ka, lai gan ienākumu nevienlīdzība kopumā ir bijusi relatīvi stabila, tendences dalībvalstu līmenī ir daudz neviendabīgākas, un lielākajā daļā valstu vidusslāņa lielums ir samazinājies.

Developments in income inequality and the middle class in the EU

English (2.1 MB - PDF)

Key messages

Ienākumu nevienlīdzība palielinājās aptuveni pusē dalībvalstu (ievērojami vairāk daudzās “vecajās” pirms 2004. gada dalībvalstīs) un samazinājās pārējās dalībvalstīs (īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā). Tomēr vidēji pēdējo 15 gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu nevienlīdzība visās ES dalībvalstīs ir saglabājusies relatīvi stabila.
Laikā no 2006. gada līdz 2021. gadam visā ES ievērojami samazinājās ienākumu nevienlīdzība. To veicināja ievērojams ienākumu pieaugums lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, kas noveda pie spēcīga ienākumu līdzsvara dalībvalstu vidū.
Gandrīz divās trešdaļās dalībvalstu ir liecības par vidusšķiras sarukumu. Tomēr analīze neliecina par vispārēji ievērojamu vidusšķiras, kas veido no 51 % līdz 75 % ES dalībvalstu iedzīvotāju, sarukumu.
Divās trešdaļās dalībvalstu ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Šo iedzīvotāju segmentu vissmagāk skāra dzīves dārdzības krīze.
Labklājības valstij ir nozīmīga loma tirgus ienākumu nevienlīdzības mazināšanā, samazinot to vidēji par 42% visās valstīs. Labklājības valstu vājināšanās ir veicinājusi ienākumu nevienlīdzības pieaugumu dažās dalībvalstīs.

Executive summary

Sabiedrība uztverē nevienlīdzība pieaug un vidusslānis samazinās. Šajā pētījumā analizēti 15 gadu laikā iegūtie empīriskie dati, lai noskaidrotu šā viedokļa pamatotību. Pētījums sniedz visaptverošu pārskatu par ienākumu atšķirībām ES dalībvalstīs un to vidū no 2006. līdz 2021. gadam, aptverot plašu savstarpēji saistītu rādītāju klāstu, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, vidusslāni, ienākumu polarizācijas pakāpi un valsts politikas lomu šajās tendencēs. Tajā tiek analizēta lielās recesijas un Covid-19 pandēmijas ietekme uz ienākumu nevienlīdzību un sniegts ieskats par dzīves dārdzības krīzes agrīno posmu ietekmi, izmantojot 2022. gada datus par Eiropas mājsaimniecību materiālajām grūtībām.

Politikas konteksts

Pēc vairākiem gadiem, kamēr Eiropas darba tirgi atguvās pēc lielās recesijas, nevienlīdzība pēc Covid-19 pandēmijas un no tās izrietošās dzīves dārdzības krīzes atkal ir nonākusi politisko debašu redzeslokā. Publiskajā diskursā bažas rada pieaugošā nevienlīdzība un vidusšķiras sarukums, jo šīs norises apdraud Eiropas sabiedrības kohēziju.

Pandēmijas laikā tika ieviesti atbalsta pasākumi, lai saglabātu nodarbinātību un palīdzētu ģimenēm pārvarēt mājsēdes sekas, galvenokārt izmantojot darba vietu saglabāšanas shēmas (un minimālā ienākumu atbalsta sistēmas), ko sekmēja ES fiskālo noteikumu izņēmuma klauzulas.

Pēc pandēmijas enerģijas cenas sāka strauji augt. Domino efekta dēļ inflācija pakāpeniski pieauga, izraisot dzīves dārdzības krīzi, mudinot valdības īstenot politiku, lai palīdzētu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām tikt galā ar finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Darba tirgi un to institūcijas pamatā ir valsts mēroga, taču, ņemot vērā ES integrācijas padziļināšanos un paplašināšanos austrumu virzienā kopš 2000. gadu vidus, ir ļoti svarīgi pieņemt ES mēroga pieeju ienākumu nevienlīdzības uzraudzībai.

Galvenie konstatējumi

Laikā no 2006. gada līdz 2021. gadam visā ES ievērojami samazinājās ienākumu nevienlīdzība. To pilnībā veicināja spēcīga ienākumu izlīdzināšanās starp ES dalībvalstīm. Vidējā ienākumu nevienlīdzība dalībvalstīs ir saglabājusies kopumā līdzīga.
Šī izlīdzināšanās ir skaidrojama ar ievērojamu ienākumu pieaugumu dalībvalstīs, kas pievienojās ES pēc 2004. gada paplašināšanās (ES13), un lēno progresu (vai pat samazināšanos) daudzās valstīs, kas bija dalībvalstis jau pirms 2004. gada (ES14). Atšķirībā no Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm ienākumu līmenis Vidusjūras reģiona valstīs kopumā nav izlīdzinājies ar dalībvalstīm ar augstākiem ienākumiem.
Vidējās ienākumu nevienlīdzības stabilitāte dažādās valstīs slēpj atšķirīgas tendences. Ienākumu nevienlīdzība palielinājās aptuveni pusē dalībvalstu, galvenokārt vairākās Ziemeļvalstīs un kontinentālajās valstīs (tostarp Zviedrijā un Dānijā, kurās iepriekš bija daudz lielāka vienlīdzība), bet samazinājās nedaudz vairāk nekā pusē dalībvalstu, galvenokārt vairākās CAE un Vidusjūras reģiona valstīs (tostarp Rumānijā, Portugālē, Grieķijā, Polijā un Horvātijā, kurās sākotnēji bija daudz lielāka nevienlīdzība).
Viens no faktoriem, kas veicina ienākumu nevienlīdzību, ir algu atšķirību palielināšanās (tā ir novērota aptuveni pusē dalībvalstu); otrs ir ģimenes pārdalošās lomas vājināšanās lielākajā daļā valstu. No otras puses ir vērojami pieaugoši nodarbinātības (un aktivitātes) rādītāji lielākajā daļā valstu, kas ir samazinājuši nevienlīdzību. Tāpat arī labklājības valsts ir mazinājusi nevienlīdzību tirgus ienākumos (mājsaimniecību ienākumi pirms nodokļu un pabalstu ņemšanas vērā), lai gan labklājības valstu vājināšanās dažās valstīs ir veicinājusi nevienlīdzības pieaugumu.
Ienākumu līmeņa pieaugums ES13 valstīs daudzos gadījumos bija spēcīgāks to iedzīvotāju vidū, kuri saņēma zemākus ienākumus, un tas mazināja ienākumu nevienlīdzību. Vispozitīvākie piemēri ir CAE valstis, lai gan tas nenotika visās valstīs, jo lielā lejupslīde īpaši spēcīgi ietekmēja Baltijas valstis un citas ES13 dalībvalstis Vidusjūras reģionā.
No otras puses, mērenāks ienākumu pieaugums ES14 valstīs, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri saņem viszemākos ienākumus, izraisīja ienākumu nevienlīdzības palielināšanos (un vidusšķiras sarukumu). Tas notika Ziemeļvalstīs un lielākajā daļā kontinentālo valstu. Vidusjūras reģiona valstis uzrāda drūmāko ainu, ņemot vērā lielās recesijas ieilgušo ietekmi uz to darba tirgu.
Būtiska atšķirība starp lielo recesiju un Covid-19 pandēmiju bija pandēmijas laikā koordinētā politiskā reakcija visās 27 ES dalībvalstīs, kā rezultātā nodarbinātības līmenis samazinājās mērenāk un mazākā skaitā valstu nekā lielās recesijas laikā. Lielākajā daļā valstu turpinājās ienākumu pieaugums (lai gan mērenāks nekā pirms pandēmijas) un mazāk pieauga ienākumu nevienlīdzība (lai gan aptuveni pusē valstu tā palielinājās).
Labklājības valstij ir izšķiroša nozīme tirgus ienākumu nevienlīdzības ietekmes mazināšanā, samazinot to vidēji par aptuveni 42 % visās dalībvalstīs, ja ņem vērā sociālos pabalstus un nodokļus.
Eiropas valstīm ir raksturīga plaša vidusšķira, kas veido lielāko iedzīvotāju daļu visās dalībvalstīs, un tas atspoguļo iekļaujošu sabiedrību. Vidusšķiras lielums samazinājās gandrīz divās trešdaļās dalībvalstu, tomēr analīze neliecina par vispārēju būtisku vidusšķiras samazināšanos. Cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, jauniešiem un bezdarbniekiem kļūst aizvien grūtāk iekļūt vidusšķirā.
To cilvēku īpatsvars, kuri ir zem nabadzības sliekšņa (60 % no mediāniem ienākumiem) laikposmā no 2006. līdz 2021. gadam divās trešdaļās dalībvalstu palielinājās, kas liecina par vidusšķiras lieluma samazinājumu, daudzās valstīs atspoguļojot pāreju no vidusšķiras uz iedzīvotāju kategoriju ar zemiem ienākumiem.
Raksturīgākais rādītājs, kas liecina par dzīves dārdzības krīzes agrīno ietekmi 2022. gadā, ir lielāks mājsaimniecību īpatsvars, kas nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, jo enerģijas cenu līmenis 2022. gadā pieauga ievērojami virs vidējās inflācijas līmeņa. Vissmagāk tika skartas visneaizsargātākās mājsaimniecības, īpaši cilvēki ar zemu izglītības līmeni, jaunieši, sievietes un personas, kuras dzīvo mājsaimniecībās ar vienu pieaugušo (īpaši ar bērniem).

Politikas norādes

Viens no galvenajiem politikas veidotājiem pieejamajiem instrumentiem, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību, ir spēcīga labklājības valsts. Tāpēc politikai, kas vērsta uz ienākumu nevienlīdzības novēršanu, jākoncentrējas uz sociālās aizsardzības sistēmu pārdales lomas stiprināšanu, īpaši tajās dalībvalstīs, kurās šīs lomas vājināšanās ir veicinājusi ienākumu nevienlīdzības pieaugumu.
Spēcīga labklājības valsts ir īpaši svarīga ekonomikas lejupslīdes laikā. Covid-19 pandēmijas gadījumā 2020. un 2021. gadā sociālajiem pabalstiem piešķirto līdzekļu milzīgais palielinājums, galvenokārt bezdarbnieku pabalstu veidā, lai finansētu darba vietu saglabāšanas shēmas, novērsa negatīvāku ietekmi uz Eiropas darba tirgiem.
Izstrādājot sociālo pabalstu politiku, politikas veidotājiem jāapzinās, ka ir jāsniedz palīdzība visgrūtākajā situācijā esošajām grupām, jo daudzi cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem nesaņem vajadzīgos pabalstus.
Lielākajā daļā valstu ir jāpārveido pabalstu sistēmas, lai tās kļūtu progresīvākas. Plašāka ienākumu pārdale uzlabotu labklājības valsts spēju mazināt tirgus ienākumu nevienlīdzību. Īpašuma nodokļi, kas lielākajā daļā valstu ir nenozīmīgi, nodrošinātu vairāk līdzekļu šādai pārdalei.
Pēdējo gadu laikā politikas veidotājiem būtu jāraizējas par ienākumu sadales apakšdaļā esošo iedzīvotāju stāvokli. Papildus tam, ka 2021. gadā pusē dalībvalstu pieauga to cilvēku īpatsvars, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa, 2022. gada dati par nenodrošinātajiem ienākumiem, kas attiecas uz dzīves dārdzības krīzes sākumposmu, atspoguļo pieaugošās finansiālās grūtības, ar kādām saskaras mājsaimniecības. Šīs grūtības varētu mazināt ar mērķtiecīgu politiku, lai novērstu nevienmērīgo ietekmi, ko rada cenu līmeņa paaugstināšanās mājsaimniecībām.

The report contains the following lists of tables and figures.

List of tables

Table 1: Multiple indicators demonstrating declining EU-wide income disparities (2007–2022)
Table 2: Income levels and income inequality have evolved differently across European regions, from the best performance in CEE countries to the most disappointing in Mediterranean countries (levels in 2007 and change over 2007–2022)
Table 3: Composition of each income class by sociodemographic characteristics, EU27, 2007 and 2022 (%)
Table A1: Summary of empirical studies estimating inequality in EU Member States during the COVID-19 pandemic
Table A2: Multiple indicators point to declining EU-wide income disparities between 2006 and 2021 (excluding Germany)
Table A3: Changes in inequality when moving from market income to household disposable income, EU Member States, yearly average data over 2007–2022 (%)

List of figures

Figure 1: EU-wide population by equivalised household disposable income in PPP euro, 2022 (%)
Figure 2: EU-wide income inequality falls (EU-wide Gini index including and excluding Germany, Gini unweighted average and unemployment rate, 2007–2022)
Figure 3: Income convergence pushes EU-wide income inequality downwards (Theil index, 2007–2022)
Figure 4: Income growth in the EU-wide bottom income quintiles outpaces that in the top quintile (changes in income levels, by quintile, EU-wide, 2007–2022)
Figure 5: Bottom EU-wide income deciles perform better in economic upturns while top deciles perform worse (changes in income over four subperiods, by decile, EU-wide, 2007–2022, %)
Figure 6: Average income levels vary greatly across EU Member States, 2022 (€)
Figure 7: Upward income convergence between EU Member States (real income in PPP-adjusted euro in 2007 and change over 2007–2022)
Figure 8: Income convergence between EU Member States is stronger in times of economic expansion (real income in PPP-adjusted euro and average yearly change over subperiods, %)
Figure 9: Income levels expanded during the pandemic, albeit more moderately than previously (changes in real income levels in three periods, EU Member States, 2019–2022, %)
Figure 10: Economic convergence explains income convergence between EU Member States (average income, GDP per capita and unemployment rate, 2007–2022, %)
Figure 11: Diverging cross-country patterns in income inequality leading to significant changes in the positioning of Member States, 2007 and 2022 (upper panel: Gini index; lower panel: ranking)
Figure 12: Differences in income inequality based on different measures of income, EU Member States, 2022 (Gini index)
Figure 13: Trajectories in the evolution of income inequality, wage inequality and employment level, EU Member States, 2007–2022
Figure 14: Change in real income level by income decile, EU Member States, 2007–2022 (%)
Figure 15: Evolution of inequality based on different measures of income, change in Gini index, EU Member States, 2007–2022 (%)
Figure 16: Wages contribute to income dynamics across EU countries (changes in real wage level by income decile, EU Member States, 2007–2022, %)
Figure 17: Rising employment and activity rates pushed inequality in annual labour earnings downwards (EU Member States, change over 2007–2022)
Figure 18: Smaller average household size reduces the redistributive role of the family (EU Member States, 2007 and 2022)
Figure 19: Changes in income inequality follow the business cycle (changes in Gini index by subperiod, EU Member States, 2007–2022, %)
Figure 20: Inequality trends are largely driven by income growth at the bottom of the income distribution (change in average income levels, by income decile across subperiods, average EU Member States, %)
Figure 21: Trends in wage levels largely explain income inequality (change in wage levels by income deciles across subperiods, average EU Member States, 2007–2022, %)
Figure 22: Growing unemployment played a role in driving income inequality during the Great Recession (change in shares of unemployed people, by income decile, average EU Member States, 2007–2021, percentage points)
Figure 23: The pandemic had a milder impact on European labour markets than the Great Recession (average yearly change in income inequality, wage inequality, real income and employment levels during the Great Recession and COVID-19 pandemic, EU Member States, %)
Figure 24: The relative position of the poorest 20% deteriorated as a result of the Great Recession (share of income, by income quintile, average EU Member States, 2007–2022)
Figure 25: Shares of income received by top and bottom income quintiles in 2022 (top panel) and changes between 2007 and 2022 (bottom panel), EU Member States
Figure 26: Palma index, 2007 and 2022, and change over time, EU Member States
Figure 27: Household market income and disposable income inequality are not closely related (Gini indices, EU Member States, 2022)
Figure 28: Reduction in income inequality after welfare state income redistribution, EU Member States, 2007–2022 (%)
Figure 29: Taxes are more progressive than benefits (shares of benefits received and taxes paid, by income decile, EU Member States’ yearly average over 2007–2022, %)
Figure 30: Progressiveness of benefit systems is mixed across the EU Member States (Share of taxes paid (upper panel) and benefits received (bottom panel), by income decile, yearly average over 2007–2022, %)
Figure 31: Pensions and income tax have the largest effect in moderating market income inequality (reduction in inequality after welfare state redistribution, by policy type, average EU Member States, %)
Figure 32: Pensions are more prevalent among high earners (shares of type of taxes (upper panel) and type of benefits (lower panel), by income decile, EU27 yearly average over 2007–2022, %)
Figure 33: The inequality-reduction role of the welfare state strengthened during the pandemic (change in income inequality after welfare state redistribution, EU Member States, %)
Figure 34: Social benefits expanded in the pandemic (change in amount spent on social benefits, by Member State (upper panel) and by type of policy (lower panel), 2020–2022, %)
Figure 35: Unemployment benefits expanded due to job retention schemes (change in amount spent on unemployment benefits and in the unemployment rate, EU Member States, 2021, %)
Figure 36: Welfare states prevented a more negative impact of the pandemic (changes in income inequality (upper panel) and income levels (lower panel), EU Member States, 2021, %)
Figure 37: The middle class constitutes a majority of the population across all Member States (sizes of income classes by household disposable income, 2022, %)
Figure 38: The middle class is much smaller before welfare state redistribution (sizes of income classes by market income, EU Member States, 2022, %)
Figure 39: Middle class size has remained stable on average across Member States (sizes of income classes, average EU Member States, 2007–2022, %)
Figure 40: The middle class shrank in most Member States (change in the size of middle class, 2007–2022)
Figure 41: The middle class tends to contract in economic downturns (change in size of middle class by subperiod, EU Member States, 2007–2022, percentage points)
Figure 42: Middle-class income levels grew similarly to those of the other classes (changes in real income levels, by income class, 2007–2022, %)
Figure 43: Trends in the share of income received by each income class are mixed (changes in the middle class’s share of income, EU Member States, 2007–2022)
Figure 44: Average cross-country patterns of income polarisation are stable (income distance, by income class, average EU Member States, %)
Figure 45: Mixed cross-country patterns in income polarisation (total (upper panel); in low- and high-income classes (middle panel); within the middle class (lower panel), EU Member States, 2007–2022)
Figure 46: Shares of people below the poverty threshold increased in most Member States, 2007 and 2022 (%)
Figure 47: Mixed cross-country patterns in the shares of people below the poverty threshold before and during the COVID-19 pandemic, EU Member States, 2020–2022 (%)
Figure 48: Households had more difficulty making ends meet in 2022 than in 2021 (shares of people in households reporting difficulty making ends meet, by Member State and income decile, %)
Figure 49: Difficulty keeping homes warm grew in 2022 (shares of people in households unable to keep the home adequately warm, by Member State and income decile, %)
Figure 50: Higher energy prices hit the most vulnerable groups hardest (shares of people in households unable to heat their home properly, EU27, 2021 and 2022, %)
Figure A1: Upward wage convergence between EU Member States (real wages in PPP-adjusted euro in 2007 and change over 2007–2022)
Figure A2: Changes in real income levels by income decile, by subperiod and EU Member State, 2007–2022 (%)
Figure A3: Changes in real wage levels by income decile, by subperiod and EU Member State, 2007–2022 (%)
Figure A4: Changes in the shares of unemployed people, by income decile, subperiod and EU Member State, 2008–2021 (percentage points)
Figure A5: Taxes (upper panel) and most social benefits (middle panel) are progressive, except pensions and sickness benefits (bottom panel) (share of benefits and taxes by income decile, EU Member States’ yearly average over 2007–2022, %)
Figure A6: Benefit systems are progressive across most Member States when pensions are excluded (shares of benefits (excluding pensions) by income decile, yearly average over 2007–2022, %)
Figure A7: Tax and benefit systems were more progressive in 2007 (shares of taxes (upper panel) and benefits (lower panel), by EU Member State and income decile, 2007, %)
Figure A8: Middle-class squeezes are more common in economic downturns (changes in size of middle class over subperiods, EU Member States, 2007–2022, percentage points)
Figure A9: Changes in real income levels by income class over subperiods, EU Member States, 2007–2022 (%)
Figure A10: It is much more difficult for households at the bottom of the income distribution to make ends meet (shares of people in households with difficulty making ends meet, by income decile, EU Member States, 2022)
Figure A11: Material deprivation advances in 2022 (shares of people experiencing material deprivation, by Member State (upper panel) and income decile (lower panel), %)
Figure A12: Shares of people living in materially deprived households, by EU Member State and income decile, 2022 (%)
Figure A13: People in the lowest-earning households are disproportionately affected by soaring energy prices (shares of people in households not able to keep their home adequately warm, by EU Member State and income decile, 2022, %)

Number of pages: 120

Reference nº: EF23034

ISBN: 978-92-897-2411-1

Catalogue nº: TJ-05-24-547-EN-N

DOI: 10.2806/477653

Permalink: eurofound.link/ef23034

Cite this publication
Eurofound (2024), Developments in income inequality and the middle class in the EU, Publications Office of the European Union, Luxembourg.