Kļūšana par pieaugušajiem: Jaunieši pēcpandēmijas pasaulē

Līdz Covid-19 pandēmijas beigām daudzi jaunieši Eiropā konstatēja, ka viņi ir bijuši spiesti mainīt vismaz daļu no saviem nākotnes plāniem — attiecībā uz savu izglītības un karjeras virzību, mājokļa apstākļiem un savu ģimeņu dibināšanu. Eiropas darba tirgus joprojām ir spēcīgs, un labvēlīgi ekonomiskie apstākļi ir veicinājuši jauniešu nodarbinātības līmeni, kas ir augstāks nekā jebkad iepriekšējos 15 gados. Tomēr ir palielinājies spiediens uz jauniešu plāniem saistībā ar mājokli un dzīves dārdzību, un joprojām pastāv bažas par jauniešu garīgo labklājību. Šajā ziņojumā sniegts padziļināts pārskats par jauniešu dzīvi pēc pandēmijas, galveno uzmanību pievēršot nākotnes plāniem un apstākļiem, kas var traucēt vai palīdzēt tos īstenot.

Politikas konteksts

Pandēmijas laikā politika bija vērsta uz to, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot, taču ES iestādes arī ātri palielināja atbalstu jauniešu nodarbinātībai, ieviešot pastiprinātu Garantiju jauniešiem, ar kuru vecuma ierobežojums shēmas mērķgrupām tika pagarināts no 25 līdz 29 gadiem. Programmas īstenošanā gūtie panākumi un problēmas ir izklāstītas šajā ziņojumā, uzsverot, cik svarīgi ir turpināt atbalstīt pastiprināto Garantiju jauniešiem. Tas ir jo īpaši nepieciešams tāpēc, ka ar jauniešiem saistītie nodarbinātības pasākumi ir zināmā mērā nepietiekami pārstāvēti starp tiem, kurus atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms.

Galvenie konstatējumi

• Jauniešu nodarbinātības līmenis ES ir augstāks nekā jebkad kopš 2007. gada, un to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā, nemācās un neapmeklē apmācību (NEET), ir vēsturiski zems. Turklāt to darbinieku īpatsvars, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, NEET jauniešu vidū ir viszemākajā reģistrētajā līmenī.
   
• Ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka jauniešu darba kvalitāte uzlabojas, jo salīdzinājumā ar pandēmijas gadiem samazinās piespiedu pagaidu līgumu skaits, palielinās darba drošības sajūta un uzlabojas darba un privātās dzīves līdzsvars.
   
• Tomēr jaunieši ir mazāk apmierināti ar savu darbu nekā vecāka gadagājuma cilvēki un vēlētos lielāku autonomiju darbā. Gandrīz puse jauniešu gada laikā vēlas mainīt darbu, un šis rādītājs ir lielāks to jauniešu vidū, kuri nekad nav varējuši strādāt no mājām, kā arī to jauniešu vidū, kuriem ir nedroši darba līgumi.
   
• Lielākā daļa jauniešu meklē apmācības vai tālākizglītības iespējas. Stažēšanās pieredze Eiropas Savienībā ir izplatīta. Tomēr ir konstatēts, ka nevienlīdzība, piemēram, dzimumu atšķirības, ietekmē stažēšanās kvalitāti.
   
• Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē jauniešiem kļūt neatkarīgiem, ir grūtības ar mājokli. Jauniešiem, kuru finansiālais stāvoklis ir sliktāks, ir mazāka iespēja pārcelties no vecāku mājām, kas savukārt var radīt finansiālu spriedzi mājsaimniecībā. Tāpēc jauniešiem, kas dzīvo kopā ar vecākiem, visbiežāk ir grūtības iztikt ar iztikas līdzekļiem.
   
• Neatbilstība starp jauniešu vēlmēm un viņu konkrētajiem plāniem ir īpaši izplatīta mājokļu jomā. Jaunieši arvien biežāk vēlas iegādāties māju, bet tā vietā ir spiesti īrēt mājokli.  Turklāt šajā ziņojumā konstatēts, ka nepiepildīti centieni pārcelties no vecāku mājām ir saistīti ar lielāku iespējamību justies atstumtiem no sabiedrības.
   
• Jaunieši ziņoja par neparasti zemu garīgās labsajūtas līmeni pandēmijas laikā. Līdz 2023. gadam ir uzlabojusies jauniešu garīgā labklājība. Tomēr šis uzlabojums bija vājāks nekā to cilvēku vidū, kas vecāki par 30 gadiem. Turklāt pētījumā tika konstatēts, ka neatbilstība starp vēlmēm un konkrētiem plāniem, kad runa ir par darba iegūšanu, ir saistīta ar augstāku depresijas risku jauniešu vidū.
   
• No jaunajiem respondentiem visā ES 40 % nākamo trīs gadu laikā pārceltos uz ārzemēm, ja viņi to varētu izdarīt, un gandrīz ceturtā daļa plāno to darīt. Tomēr vērojamas lielas atšķirības starp valstīm.
   
• Daudzi jaunieši drīzumā plāno izveidot savu ģimeni: vairāk nekā puse jauniešu vecumā līdz 35 gadiem vēlētos pārcelties uz dzīvi kopā ar partneri trīs gadu laikā, savukārt aptuveni trešdaļa vēlētos apprecēties, un līdzīga daļa vēlētos, lai viņiem būtu bērni. Augstāki ienākumi un dzīvošana kopā ar vecākiem ir saistīta ar lielāku varbūtību, ka drīzumā plānots radīt bērnus. Savukārt LGBTQ+ jaunieši un personas, kuras ir pakļautas depresijas riskam, biežāk piedzīvo neatbilstību starp vēlmi un plānošanu attiecībā uz bērnu.
   
• Attiecībā uz progresu saistībā ar pastiprināto garantiju jauniešiem spiediens uz aktīvo darba tirgus politiku tagad, kad jauniešu nodarbinātības līmenis ir tik augsts, ir mazāks, un tas kopumā rada kavēšanās sajūtu. Tomēr daudzās Dienvideiropas valstīs joprojām ir augsti NEET rādītāji un reģionālās atšķirības, un šīs valstis ir paudušas bažas par shēmas spēju sniegt rezultātus vistrūcīgākos reģionos.
   
• Daudzās valstīs jaunās māmiņas šobrīd biežāk ir NEET nekā jaunie vīrieši, un ģimenes pienākumi tagad ir galvenais iemesls, kāpēc viņi ir NEET. Tomēr ES politikas pasākumi, kas īpaši vērsti uz jaunām mātēm vai jaunām sievietēm kopumā, ir ierobežoti.

Politikas norādes

• Turpmāks atbalsts pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanai ir ļoti svarīgs, jo īpaši ņemot vērā pierādījumus, ka ar jauniešiem saistītās politikas ir nesamērīgi uzsvērušas formālu izglītību, nevis integrāciju darba tirgū.
   
• Iespējams, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz NEET īpatsvara dzimumu dimensiju, jo vairākās valstīs tieši jaunās māmiņas šobrīd ir grupa, kas visbiežāk ir NEET.
   
• Iepriekšējo Garantijas jauniešiem īstenošanas centienu mērķis bija paplašināt katras valsts spējas uzrunāt jauniešus un uzlabot sistēmu, lai saskaņotu viņus ar atbilstošiem pakalpojumiem, vienlaikus vajadzības gadījumā izveidojot jaunus pakalpojumus. Pašreizējie centieni ir vērsti arī uz to, lai uzraudzītu pakalpojumu saskaņošanu ar jauniešu vajadzībām, izmantojot spēcīgāku līdzdalības pieeju. Valsts un reģionālajās stratēģijās galvenā uzmanība ir jāpievērš neiesaistītiem un neaizsargātiem jauniešiem, jo īpaši mazas urbanizācijas un nelabvēlīgas dzīvesvietas apstākļos, kā arī iestāžu un to partneru nodrošināšanai ar nepieciešamajiem resursiem un informāciju. Ziņojumā sniegti labas prakses piemēri no valstīm, tostarp Beļģijas, Bulgārijas, Somijas un Spānijas.
   
• Pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai jābūt jaunatnes nodarbinātības politikas uzmanības centrā. Darba tirgus joprojām ir nestabils un netaisnīgs pret jauno paaudzi, ņemot vērā dzīves dārdzību un mājokļa izmaksas. Lai gan darba vietas ir pieejamas, daudzas no tām ir nepievilcīgas, slikti apmaksātas un nespēj nodrošināt jauniešiem pienācīgu iztiku.
   
• Lai gan pastiprinātā Garantija jauniešiem tiek uzskatīta galvenokārt par ekonomikas/nodarbinātības politiku, tās panākumi ir cieši saistīti ar ģimenes, mājokļu un bērnu aprūpes politikas jomām, pasākumiem cīņai pret dzimumu un krustenisko diskrimināciju un sinerģiju ar Eiropas Komisijas 2023. gada garīgās veselības stratēģiju.