Jauni nodarbinātības veidi ir visaptverošs termins, lai apzīmētu visdažādākās nodarbinātības formas, kas rodas vai kļūst arvien nozīmīgākas kopš 2000. gada. Papildus tradicionālajām darba attiecībām jaunus darba veidus raksturo mainīgi darba modeļi, līgumattiecības, vietas, darba ilgums un grafiks, plašāka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana vai to kombinācija.
Eiropas sociālās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas ir veicinājušas jaunu nodarbinātības veidu attīstību Eiropā. Covid-19 pandēmija ir arī palielinājusi jaunu nodarbinātības veidu mērogu un tvērumu. Daudzi no tiem ļoti atšķiras no tradicionāla “darba”. Tie pārveido tradicionālās “viens pret vienu” attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem. Tiem ir arī raksturīgi netradicionāli darba modeļi un darbavietas.
ES politikas veidotāji vēlas zināt, kā šie jaunie nodarbinātības veidi var palīdzēt veidot elastīgāku un iekļaujošāku darba tirgu. Diskusija arī izvēršas par to, kā nodrošināt atbilstošu sociālo aizsardzību un pienācīgus darba apstākļus. Šajās debatēs vissvarīgākais ir jautājums par to, kā panākt, lai šie jaunie nodarbinātības veidi darbiniekiem nebūtu nelabvēlīgāki par tradicionālākiem nodarbinātības veidiem.
Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2017. gadā izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nosakot 20 pamatprincipus, kas ir būtiski labi funkcionējošiem darba tirgiem. Pievienotajā 2021. gada rīcības plānā ir norādīts, ka digitalizācija un izmaiņas, ko pandēmija radījusi darba pasaulē, attaisno plašas politikas debates, kurās galvenā uzmanība tiks pievērsta ne tikai līdzdalības līmenim darba tirgū, bet arī pienācīgiem darba apstākļiem, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas.
Komisija jautājumu par darba apstākļiem izvirzīja arī paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”. Labi darba apstākļi ir pamatā sekmīgai digitālai pārveidei, kas veicinātu inovāciju un tehnoloģiju izplatīšanu.
Eurofound darbs pie jauniem nodarbinātības veidiem saistībā ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu
To fill existing knowledge gaps, since 2013 Eurofound has been exploring the characteristics of emerging forms of employment in EU Member States. The research looks at the implications for working conditions and the labour market.
In 2015, Eurofound conducted a Europe-wide mapping exercise to identify emerging trends. This exercise led to the categorisation of nine broad types of employment forms that are new or have become increasingly important in European Member States since 2000: employee sharing, job sharing, voucher-based work, interim management, casual work, ICT-based mobile work, platform work, portfolio work and collaborative employment. A range of case studies, carried out as part of the study, show how these new employment forms operate in Member States and their effects on working conditions and the labour market.
In 2020, Eurofound conducted a follow-up review of new forms of employment which tracked their scale, scope and incidence and highlighted their increasing relevance for European labour markets.
Eurofound continues to examine in more detail some of the new trends identified. Research in 2016 looked in particular at the win–win potential of strategic employee sharing for both employers and employees. In 2020, a study on telework and ICT-mobile work (T/ICTM) analysed the implications of these arrangements on employment and working conditions.
Lai novērstu pastāvošo zināšanu trūkumu, Eurofound kopš 2013. gada ir pētījis jauno nodarbinātības veidu iezīmes ES dalībvalstīs. Pētījumā ir aplūkota to ietekme uz darba apstākļiem un darba tirgu.
Eurofound 2015. gadā veica Eiropas mēroga kartēšanu jauno tendenču apzināšanai. Tā rezultātā tika iedalīti kategorijās deviņi plaši nodarbinātības veidi, kas ir jauni vai kļuvuši kopš 2000. gada arvien nozīmīgāki Eiropas dalībvalstīs: darbinieku rotācija, darba vietu rotācija, uz kuponu sistēmu balstīts darbs, pagaidu pārvaldība, gadījuma darbs, uz IKT balstīts mobils darbs, platformu darbs, portfeļa darbs un sadarbīga nodarbinātība. Pētījumā veiktās plašās gadījumu izpētes rezultāti parāda, kā šie jaunie nodarbinātības veidi tiek piemēroti dalībvalstīs un kā tie ietekmē darba apstākļus un darba tirgu.
Eurofound 2020. gadā veica jaunu nodarbinātības veidu turpmāku apsekojumu, kurā tika noskaidrots to mērogs, tvērums un biežums, kā arī uzsvērta to pieaugošā nozīme Eiropas darba tirgos.
Eurofound turpina pētīt sīkāk dažas no jaunajām apzinātajām tendencēm. Pētījumā 2016. gadā galvenokārt tika aplūkotas darba devējiem un darbiniekiem abpusēji izdevīgas stratēģiskās darbinieku rotācijas iespējas. Šo pasākumu ietekme uz nodarbinātību un darba apstākļiem tika analizēta 2020. gada pētījumā par tāldarbu un IKT mobilo darbu (T/IKTM).
