Darba apstākļi un ilgtspējīgs darbs

Galvenie politikas vēstījumi

Galvenie secinājumi, kas izriet no Eurofound pētījuma, palīdz politikas veidotājiem risināt dažus no galvenajiem jautājumiem šajā jomā.

• Darba apstākļu uzlabošana ir būtiska darbiniekiem un darba devējiem. Ir jāņem vērā daudzi dažādi darba kvalitātes aspekti. Kvalitatīvas darbvietas nodrošina cilvēkiem ilgāku un labāku darba mūžu, veicinot ilgtspējīgu darbu un labvēlīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.
• Darba apstākļi ES kopumā uzlabojas, pat ja progresa temps ir pakāpenisks. Dažās darbinieku grupās progress nav bijis tik straujš: tas ir atkarīgs no darba līguma veida, nozares un iegūtās izglītības līmeņa.
• Ir daudz veidu, kā uzlabot darba apstākļus un darba kvalitāti ES. Valdībām noteikti ir svarīga nozīme regulējuma izveidē. Tomēr svarīgi dalībnieki ir arī strādājošie, darba devēji un to organizācijas. Daudzās darba kvalitātes dimensijās pārmaiņas notiek darbavietā.
• Tikai viena piektdaļa Eiropas uzņēmumu ir sapratuši, kā panākt optimālu labklājību darbavietā un uzņēmējdarbības rezultatīvos rādītājus. Ir pierādīts, ka “lielas investīcijas, augsts iesaistes līmenis” darbavietās sniedz labākos rezultātus darbiniekiem un darba devējiem, uzlabojot sniegumu un darba kvalitāti, palielinot darbinieku autonomiju, atvieglojot darbinieku iesaistīšanos un veicinot apmācību un mācīšanos.
• Daudziem cilvēkiem, galvenokārt vecākiem un citiem aprūpētājiem, ir grūtības apvienot darba un ar darbu nesaistītus pienākumus. Lai gan elastīgs darba režīms var palīdzēt risināt šīs grūtības, tas rada arī problēmas. Piemēram, tāldarbs piedāvā lielāku brīvību izvēlēties, kad un kur strādāt, bet tas var arī novest pie garāka darba laika ar lielāku intensitāti un lielākām grūtībām atslēgties no darba.
• Tāldarba pieaugums Covid-19 pandēmijas laikā ir parādījis to, kā izplūst darba un privātās dzīves robežas. Daudzas valdības un sociālie partneri apspriež “tiesības atslēgt” iniciatīvas, lai novērstu lielas darbinieku daļas pakļaušanu fiziskas un emocionālas izsīkšanas riskam.
• Turpmāk sociālajiem partneriem ir jācenšas jebkurā tiesiskajā regulējumā vai nolīgumos iekļaut noteikumus darbiniekiem par tāldarba brīvprātīgumu vai īpašu uzdevumu piemērotību tāldarbam. Ļoti svarīga būs arī skaidrība par to, kā darba devēji var segt izdevumus saistībā ar darbu no mājām, kā arī garantēt vienlīdzīgu atalgojumu un piekļuvi apmācībai attālināti strādājošajiem.

During 2021–2024, Eurofound will provide important insights into the challenges and prospects related to working conditions and sustainable work in the EU. Building on long-established expertise in this area, Eurofound will look at trends and progress over time and identify emerging concerns around working conditions and job quality. The analysis will cover different countries, sectors, occupations and groups of workers on issues such as work organisation and teleworking, working time, work–life balance, equal treatment, workplace health and well-being, skills and training, earnings and prospects, and job satisfaction. Non-standard forms of employment will be a specific focus, particularly self-employment.

In light of the EU’s demographic challenge of an ageing population and the increasing diversity of working life, Eurofound will continue to explore the factors enabling more workers to stay in employment longer. It will also put the spotlight on improving job quality as an enabler of greater labour market participation and increased employee motivation, contributing to sustainable work over the life course.

The links between work and health will be investigated in close consultation with the European Agency for Safety and Health at Work (EU-OSHA). Eurofound aims to build on its collaboration with the International Labour Organization (ILO) on issues around the future of work and working conditions at global level.

• Podcast: Eurofound Talks - Sustainable work

Eurofound’s research aims to assist policy action to improve working conditions and job quality, while progressing towards sustainable work, helping to address the challenges facing the EU and national levels in the areas of work and employment. It focuses on identifying pressing issues and specific groups at risk and analysing selected elements.

The Agency’s work plan is aligned with the European Commission’s political guidelines over the next four years, directly feeding into a number of key policy areas aimed at creating a robust social Europe. In particular, Eurofound’s research will support policy initiatives under the European Pillar of Social Rights in the aftermath of the COVID-19 crisis and activities linked to, among other initiatives, the European Gender Equality Strategy 2020–2025, the reinforced Youth Guarantee, the Youth Employment Support package, the skills agenda, as well as innovation and job creation and the European Commission’s proposal for adequate minimum wages in the EU.

• European Commission: Priorities 2019–2024: An economy that works for people

Eurofound continues to monitor developments in working conditions, with a particular focus on improvements in the job quality of older workers, the challenges associated with specific types of self-employment and the longer-term structural impact of the COVID-19 pandemic. 

In 2024, fieldwork commences for the newest edition of the European Working Conditions Survey (EWCS), which includes questions on working conditions and work–life outcomes relevant to the aftermath of COVID-19. The first results are planned for the end of 2024. 

Final analysis of data from the European Working Conditions Telephone Survey 2021 (EWCTS) feeds into three studies in 2024: an analysis of working conditions and work practices in the hybrid workplace; an investigation of changing working time patterns; and an examination of the job quality of older workers.

Research commences on small and medium-sized enterprises (SMEs) in Europe, examining levels of digitalisation, digital skills, innovation and training strategies. This research assesses how workers in SMEs compare to the average in terms of working conditions, job quality, digital skills and take-up of training. 

Research in 2024 also aims to identify the most vulnerable group of workers by examining employment relationships that combine several unfavourable characteristics. The research investigates the job quality of workers in these employment relationships, their access to social protection and training, as well as ways to support the transition to more secure forms of employment.