Darba attiecības un sociālais dialogs

Galvenie politikas vēstījumi

Galvenie secinājumi, kas izriet no Eurofound pētījumiem, palīdz politikas veidotājiem risināt dažas no būtiskākajām problēmām šajā jomā.

• Sociālo partneru dalībai darba koplīguma slēgšanas sarunās ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret Eiropas darba ņēmējiem un stabilu un paredzamu sistēmu darba devējiem.
• Efektīvas darba koplīguma slēgšanas sarunas nodrošina iespēju uzņēmumiem savstarpējā konkurencē pievērsties galvenokārt efektivitātes palielināšanai, nevis ekspluatēt darbaspēku, nosakot vienādus darba samaksas noteikumus un darba apstākļus.
• Līdz ar pārmaiņām sabiedrībā, darba tirgos un darba organizācijā darba attiecību sistēmas kļūst aizvien apdraudētākas. Līdz ar to dalībvalstu darba attiecību sistēmu galvenajiem rīcībspēkiem ar to esošajām spējām ir grūti darboties šādos apstākļos.
• Atalgojuma ziņā konstatēts, ka septiņi no 10 darba ņēmējiem, kuri ES saņem minimālo algu, atzīst mazākas vai lielākas grūtības „savilkt kopā galus”, bet starp citiem darba ņēmējiem šādas grūtības atzīst mazāk nekā pieci no 10 strādājošajiem. Tomēr šie skaitļi ievērojami atšķiras atkarībā no valsts. Pandēmijas apstākļos minimālās algas var izmantot kā vienu no politikas pasākumiem, lai stabilizētu ienākumus un tādējādi arī pieprasījumu, novēršot tik strauju situācijas pasliktināšanos, kas izraisītu recesiju vai ekonomikas lejupslīdi.
• Efektīvs Eiropas sociālais dialogs ir atkarīgs no ciešas dalībvalstu iesaistes, tāpēc ES programma joprojām ir aktuāla un ES autonomie nolīgumi tiek jēgpilni īstenoti valstu līmenī.
• Lai gan Eiropas sociālā dialoga rezultātā tika izstrādātas vairākas kopīgas iniciatīvas, noslēgti ir tikai daži nolīgumi. Dažas nozares ir nobažījušās par to, ka sociālo partneru lūgumi īstenot nolīgumus, paredzot to Eiropas tiesību aktos, tika noraidīti un uzstāj, ka jāstiprina saiknes starp ES un valstu līmeni.
• Daudzās dalībvalstīs bažas rada arodbiedrību blīvuma samazināšanās tendences. Mazāk nekā vienā no trim darbavietām (ar vairāk nekā 10 darbiniekiem) Eiropas Savienībā (29 %) ir kaut kādā veidā nodrošināta darba ņēmēju pārstāvība. Tiesību aktu prasības ir galvenais virzītājspēks pārstāvības nodrošināšanai.
• ES darba attiecību sistēmu pamatā joprojām ir darba koplīguma slēgšanas sarunas. Politikas veidotājiem būtu jāizmanto Covid-19 krīzes sniegtā iespēja ieviest jaunas iniciatīvas, lai veicinātu, stiprinātu un atbalstītu sarunas par darba koplīguma slēgšanu.
• Lai nodrošinātu efektīvu sociālo dialogu un labi funkcionējošas darba attiecības, nepietiek tikai ar sociālo partneru centieniem vien – ir jāsaņem valsts līdzekļi un valsts iestāžu atbalsts. Politikas veidotājiem būtu jāapsver jauni veidi, kā īstenot zināšanu pārnesi, nodrošināt resursus un panākt sociālo partneru iesaisti gan ES, gan valsts līmenī.
• Lai nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo progresu Eiropas Savienībā, ir būtiski saglabāt un veicināt taisnīgas, labi funkcionējošas un līdzsvarotas darba attiecības. Situācijā pēc Covid-19 tas ļoti noderēs politikas veidotājiem arī ES sociālās un ekonomiskās dimensijas integrācijā, ko paredz Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

During 2021–2024, Eurofound will provide important insights into the challenges and prospects in the area of industrial relations and social dialogue in the EU. With a long-established expertise in this field, Eurofound explores the main developments affecting the actors, processes and key outcomes of industrial relations. It compares national systems of industrial relations, including national social dialogue and collective bargaining. Building on its EU PolicyWatch database created in 2020, Eurofound will monitor policy initiatives by governments, social partners and other actors to cushion the social and economic fallouts of the crisis, as well as to assist in the recovery efforts. Its regular reporting on pay setting, minimum wage and working time developments, as well as working life outcomes, will be ongoing.

Eurofound’s expertise supports the capacity-building of the social partners to achieve effective social dialogue, and the Agency promotes the development of the European social dialogue by looking at the representativeness of social partner organisations in different sectors to assess their eligibility to participate in social dialogue committees.

Eurofound’s research aims to assist the European institutions, national public authorities and social partners at various levels to address the challenges facing the EU and at national level in the areas of policy formation, social dialogue, collective bargaining and the regulation of employment relations.

The Agency’s work programme is aligned with the European Commission’s political guidelines over the next four years, directly feeding into a number of key policy areas aimed at creating a strong social Europe. In particular, Eurofound will support the policy initiatives under the European Pillar of Social Rights linked to social dialogue and the involvement of workers, particularly in the aftermath of the COVID-19 pandemic. Specific findings will be available to inform the European policy debate on minimum wages and pay transparency, as well as on working time. In consultation with the European Commission, Eurofound will continue its focused work on European social dialogue through its series of representativeness studies in selected sectors.

• European Commission: Priorities 2019–2024: An economy that works for people
• European Commission: Priorities 2019–2024: A new push for European democracy

In 2024, Eurofound continues its national monitoring of trends and developments in industrial relations, social dialogue, collective bargaining and working life regulations and outcomes. 

To support European social dialogue, in 2024 the Agency plans to publish studies on the representativeness of social partner organisations in six sectors: construction, extractive industries, chemical sector, road transport including urban public transport, postal and courier services, and graphical industries. In addition, studies are ongoing on the following sectors: agriculture, temporary agency work, ports, maritime transport, tanning and leather, footwear, sugar, inland waterway transport, central government administration, railways and commerce. Eurofound continues its work on initiatives to support capacity building for effective social dialogue. In 2024, the Agency launches a new phase of Tripartite Exchange Seminars in collaboration with the European Training Foundation, Cedefop and the European Environment Agency.

Eurofound carries out its annual exercise of examining the involvement of national social partners in policymaking, in the context of the European Semester process and the Recovery and Resilience Facility, which in 2024 includes findings on the role of tripartite discussions held in Economic and Social Councils in Member States having such bodies. The contribution made by sectoral social partners to the implementation of reforms and investments included in the Recovery and Resilience Plans is also analysed, looking at policy processes that link European and national policy agendas. 

Eurofound’s EU PolicyWatch database continues to capture relevant policy initiatives by governments, social partners and other actors, including those taken to mitigate the socioeconomic consequences of the war in Ukraine, as well as those related to the twin transition.

Work on outcomes in collective bargaining agreements beyond the topic of pay concludes in 2024 and the results and dataset are planned for 2025. Research also concludes on how larger increases in statutory minimum wages affect collective bargaining and collectively agreed wages for low-paid groups. 

Eurofound collaborates with the European Institute for Gender Equality in 2024 to investigate further experiences with the implementation of gender pay transparency measures, with a focus also on those Member States that have recently introduced new legislation, and how the ‘work of equal value principle’ is defined and implemented.

The annual reviews on minimum wages and on working time in the EU continue in 2024. The working life country profiles are also being updated. The ongoing monitoring of industrial relations systems includes regular updates to the European Industrial Relations Dictionary.

• Resource: EU PolicyWatch
• Pilot: Minimum wages pilot project
• Resource: European Industrial Relations Dictionary