Javascript is disabled in your browser. Please, enable it for a better user experience.
Dzimumu līdztiesība
Dzimumu līdztiesība attiecas uz līdztiesību sieviešu un vīriešu starpā saistībā ar to vienādām tiesībām, attieksmi, atbildību, iespējām un sasniegumiem ekonomikas un sociālajā jomā. Dzimumu līdztiesība ir sasniegta, ja vīriešiem un sievietēm visās sabiedrības daļās ir tādas pašas tiesības, atbildība un iespējas un ja vīriešu un sieviešu atšķirīgajām interesēm, vajadzībām un prioritātēm tiek piešķirta vienlīdz liela vērtība.
Inequalities have become more apparent in many areas: between men and women; between rich and poor; between young and old; and between rural and urban areas. What are the implications...
Employment levels in the EU27 recovered from the effects of the COVID-19 pandemic in 2020–2021 much faster than they did after the global financial crisis in 2008–2010. This was despite...
In this special episode of Eurofound Talks for International Women's Day 2024, Mary McCaughey speaks with Eurofound researchers Carlos Vacas and Barbara Gerstenberger about the gender pay and employment gaps...
Podcast
ES konteksts
Dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība, pamattiesības, ekonomikas izaugsmes būtisks komponents un Eiropas sociālo tiesību pīlāra nozīmīgs princips. Šajā sakarībā ES pēdējās desmitgadēs ir izdevies panākt progresu dzimumu līdztiesības jomā. Tomēr neatkarīgi no panāktā un jau divām desmitgadēm 21. gadsimtā dzimumu nelīdztiesība turpina pastāvēt darba tirgū, nodarbinātībā, attiecībā uz dzīves kvalitāti un darbavietā. Dzimumu līdztiesība joprojām ir svarīga politiska prioritāte kā daļa no Eiropas Komisijas darba programmas, kuras mērķis ir ieviest jauno ES dzimumu līdztiesības stratēģiju un uzlabot dzimumu līdztiesības indeksa rādītāju, kas ES 2021. gadā bija 68 punkti.
Komisija 2020. gada 5. martā uzsāka jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam. Galvenie aplūkotie temati stratēģijā ir šādi: vardarbība pret sievietēm, darba samaksas pārredzamība un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvars. Tā arī pamatojas uz tādas Eiropas redzējumu, kurā “sievietes un vīrieši var brīvi izvēlēties savu dzīves ceļu, kurā viņiem pastāv vienlīdzīgas iespējas attīstīties un ir vienlīdzīgas iespējas uz līdzdalību Eiropas sabiedrībā un tās vadīšanu”. Komisija 2021. gada 4. martā iesniedza priekšlikumu par saistošiem darba samaksas pārredzamības pasākumiem, kas ir viens no pirmajiem stratēģijas izvirzītajiem mērķiem.
Eiropas Parlaments pēc Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ( FEMM) iniciatīvas no 2021. gada 25. līdz 28. oktobrim organizēja savu otro Eiropas dzimumu līdztiesību nedēļu. Parlamenta komitejas organizēja apspriedes par dažādiem jautājumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību. Šīs nedēļas laikā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) arī publicēja savus konstatējumus, kas gūti no tā 2021. gada dzimumu līdztiesības indeksa, īpaši koncentrējoties uz veselību un to, kā dzimums ietekmē sieviešu un vīriešu veselību un piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
Covid-19 pandēmijai ir plaša ietekme uz veselību, labjutību, dzīves kvalitāti, darba tirgu un ekonomiku. Tāpat tai ir arī daudzšķautnaina ietekme uz dzimumu līdztiesību darbavietā un mājās. Pamatu ES reakcijai uz krīzi atbilstoši dzimumu līdztiesības stratēģijai veido dzimumu līdztiesības veicināšana.
Eurofound darbs dzimumu līdztiesības jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā. Nesen Eurofound sekmēja ES iniciatīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru un darba samaksas pārredzamības iniciatīvu.
Pamatojoties uz Eurofound elektronisko apsekojumu Dzīve, darbs un Covid-19, sievietes joprojām saskaras ar nesamērīgu krīzes ietekmi un nav tik optimistiskas attiecībā uz savu nākotni kā vīrieši.
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru vairāk nekā vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo sievietes vairāk izjūt ietekmi samazināta darba laika dēļ un jaunām sievietēm ir lielāks risks zaudēt darbu nekā vīriešiem. Jo īpaši pandēmijas laikā sievietēm palielinājās aprūpes pienākumu slogs. Šā kaitējuma novēršana būs izšķiroša, lai nodrošinātu, ka sievietes nesamērīgi necieš no pandēmijas.
Nodarbinātība
Pēdējo divu desmitgažu laikā sievietes ir ieņēmušas divas no trim neto jaunajām darbavietām , un šis pieaugums ir bijis visievērojamākais vecuma grupā no 30 līdz 49 gadiem un sieviešu vecuma grupā virs 50 gadiem.
Dzimumu nodarbinātības atšķirības ES turpina samazināties. Aptuveni 46 % darbinieku ES ir sievietes salīdzinājumā ar 40 % pirms vienas paaudzes. Tomēr dzimumu nodarbinātības atšķirības pēdējo gadu laikā ir palikušas nemainīgas un 2020. gadā bija 11,3 procentpunkti, izmaksājot ES 320 miljardus EUR gadā. Covid-19 pasākumi ir nesamērīgi ietekmējuši zemu atalgotos pakalpojumu sektorus, kuros lielākā daļa strādājošo bija sievietes, izspiežot vairāk sieviešu no darba tirgus.
Sieviešu īpatsvars zemu atalgotos darbos vēl joprojām ir daudz par augstu, taču sieviešu nodarbinātība ir piedzīvojusi ātrāku pieaugumu nekā vīriešu nodarbinātība visaugstāk atalgotajos darbos, kas ir 20 % no darbavietām, vērtējot pēc vidējās algas.
Algas
Sieviešu īpatsvars starp mazatalgotiem un minimālās algas saņēmējiem ir pārāk liels gandrīz visās ES dalībvalstīs.
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir visaugstākā labi atalgotos darbos. Tā ir vispārējā tendence dalībvalstīs, kas notiek, lai gan jaunas sievietes arvien biežāk pārspēj jaunus vīriešus izglītības ieguvē.
Aizvien izplatītāki kļūst mainīgi samaksas veidi, piemēram, akcijas uzņēmumā vai atalgojums, pamatojoties uz uzņēmuma rezultatīvajiem radītājiem. Šie samaksas elementi piedzīvo strauju kāpumu vīriešu, nevis sieviešu vidū, kas var palielināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību (2019. gadā tā bija 14,1 %).
Vienkāršāki veidi, kā veikt atskaiti par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, uzņēmumiem nerada būtiskus šķēršļus. Taču atskaišu un revīziju prasības kļūst nozīmīgākas, ja tajās ir iekļauti sarežģītāki dati un rūpīgāka analīze, ieskaitot dažādus samaksas elementus, kas ir ārpus pamatalgas robežām, un tādu papildu informāciju kā darba pieredzes ilgums vai darbinieku nodarbinātības ilgums uzņēmumā.
Lai izvairītos no tā, ka ziņojumu un revīziju sagatavošana kļūst par birokrātisku atskaites uzdevumu, panākumu atslēga ir kopīgi apkopojumi, pārrunas un turpmākas sanāksmes, par ko savā starpā vienojas vadība un darbinieku pārstāvji. Tomēr vēl ir vajadzīgi uzlabojumi, procesā iekļaujot darbinieku pārstāvjus.
Darba apstākļi
Dzimumu nelīdztiesība darba tirgos, nodarbinātībā un darbavietās sniedzas pāri darba tirgus segmentācijas un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un ir saistīta arī ar darba apstākļiem un darba kvalitāti, ko sievietes un vīrieši piedzīvo savās darbvietās visās valstīs, sektoros un nodarbinātības veidos.
Vīrieši ziņo par augstāku kvantitatīvo prasību līmeni darbavietā, savukārt sievietes – ka ir pakļautas tādām emocionālām prasībām kā tikšana galā ar dusmīgiem klientiem, pacientiem vai skolēniem, vai par nokļūšanu situācijās, kas rada emocionālus pārdzīvojumus.
Gandrīz visās ekonomikas nozarēs sieviešu vadošos amatos īpatsvars ir nepietiekams. Attiecībā uz vadošajiem amatiem dzimumu ziņā vislīdzsvarotākais ir publiskais sektors, kaut arī tur dominē vīrieši.
Dzīves kvalitāte
Sievietēm un vīriešiem visā Eiropā ir līdzīga subjektīvā labjutība. Tomēr, kas attiecas uz citiem faktoriem (jo īpaši ienākumiem), sievietēm ir novērojama augstāka apmierinātība ar dzīvi nekā vīriešiem, un tiek pieņemts, ka zemāki ieņēmumi pazemina sieviešu vidējo labklājību.
Lielākajā daļā pamatģimeņu ir divi pelnītāji un visnevienlīdzīgākais neapmaksāta darba sadalījums – sievietes veic lielāko daļu mājas darbu, un daudzām ir problēmas nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši sniedz ilgtermiņa aprūpi katru dienu. Šī atšķirība ir visaugstākā vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem.
Pastāv ne tikai skaidrs saimnieciskais mērķis dzimumu atšķirību novēršanai nodarbinātības jomā, bet arī sociāla prasība, jo ar to ir saistīta sieviešu dzīve, tostarp viņu finansiālais nodrošinājums un dzīves kvalitāte.
Infographic: Gender equality in the EU
Two out of three net new jobs in the EU over the last two decades have been taken up by women. While the gender employment gap has narrowed in recent decades, women continue to participate less than men in the labour market.
The gender pay gap means that women, on average, earn 14.1% less per hour than men. The pay gap has reduced in around two-thirds of Member States.
The COVID-19 pandemic risks rolling back years of progress on gender equality. Eurofound’s e-survey Living, working and COVID-19 offers an insight into the impact of the pandemic on the lives of EU citizens. Conducted in five rounds during 2020, 2021 and 2022, it allows for comparison of the challenges that arose during the different stages of living through the pandemic. Findings show that COVID-19 has impacted gender equality at home. The pandemic has significantly increased the number of teleworkers in Europe, and women were more likely to work from home during the pandemic than men. Furthermore, the closure of schools and childcare facilities during confinement disproportionately impacted women, who generally assumed greater domestic and care responsibilities.
The findings also reveal a general deterioration of work–life balance among workers in the EU with more women and men reporting work–life conflicts, but women who have to telework and care for small children appear to be struggling most. The percentage of women reporting difficulties was higher in April 2020 than in previous Eurofound surveys. Women are also reporting greater financial strain than men during the pandemic. The COVID-19 survey questionnaire drew on questions used in Eurofound’s pan-European surveys, the European Quality of Life Survey (EQLS) and the European Working Conditions Survey (EWCS).
Eurofound's EU PolicyWatch database collates and maps the national-level policy responses across Europe to the COVID-19 crisis, the war in Ukraine and rising inflation. Some of these measures have a gender dimension.
Eurofound research explores the characteristics and consequences of gender gaps in labour market participation, as well as policies and measures aimed at fostering female labour market participation. Women’s employment and participation rates are still lower than those of men in almost all EU Member States. Eurofound has estimated the cost of this gender employment gap in the EU at more than €320 billion in 2018. Although the cost of the gap is falling, the economic loss is still significantly high. Research also looks at upward convergence in the gender employment gap, assessing which are the best and worst-performing Member States in this regard.
The European Jobs Monitor (EJM) tracks structural change in European labour markets in terms of occupation and sector, giving a qualitative assessment of these shifts using various proxies of job quality. This monitoring includes analysis of patterns of employment change by gender and by job-wage quintile, as well as labour market segregation.
Wages and gender
Eurofound research covers a range of topics linking wages and gender, such as variable pay, performance-related pay, low pay and the gender pay gap. Survey research looks at earnings as one of seven indicators of job quality for men and women at work. On minimum wages, an annual review monitors the level of minimum wages across Europe, also measuring coverage rates of workers by gender in 2019 and the link with the gender pay gap. Furthermore, the EJM analyses the extent to which different jobs, occupations and sectors contribute to the gender pay gap. This will be useful for the interpretation of the Commission’s social scoreboard’s indicator on the gender pay gap and for the implementation of the gender-equality principle of the European Pillar of Social Rights.
Eurofound reviewed the first experiences of countries with gender pay transparency measures in 2018. At the Commission’s request, Eurofound has initiated an ad hoc study on measures to promote gender pay transparency in companies, looking at how much they cost and whether companies can see any opportunities. This will feed into the Commission’s impact assessment.
Eurofound’s European Working Conditions Survey (EWCS) covers a range of aspects of working conditions from a gender perspective. In recent questionnaires, gender mainstreaming has been an important topic. The survey monitors occupational, sectoral, time and pay gaps, as well as working time patterns, work–life balance, violence and harassment at work, and health and well-being, including what all this means for sustainable work. The European Working Conditions Telephone Survey (EWCTS) 2021 analysed the multiple dimensions of job quality, comparing the situation in the Member States also by gender.
EWCS analysis will help to inform policies aimed at closing gender gaps in the area of job and employment quality. The knowledge provided is relevant for the principle of gender equality and initiatives to improve work–life balance, as well as those included in the context of the European Pillar of Social Rights and implementation of the European Gender Equality Strategy.
Research also looks at the experience of women in management roles and how their underrepresentation in management can be addressed. It analyses the job quality of both male and female managers, and the impact a management job has on personal life.
Other research analyses the level of female entrepreneurship in Europe and the market gap when it comes to investing in women-led enterprises. It examines the financial hurdles facing female entrepreneurs and the use of private or public funds to invest in this group. In addition, it investigates the prevalence of public finance tools and public support schemes that effectively remove barriers and enable women to become competent entrepreneurs.
The higher participation of women in the labour market has prompted changes in the way European social partner organisations tackle gender issues. Research has also assessed the role of the EU social partners in advancing gender equality, exploring actions taken within the different national frameworks of industrial relations and against the ranking of Member States on EIGE’s Gender Equality Index.
Moreover, Eurofound has worked on a joint project with the International Labour Organization (ILO) to look at working conditions in a global perspective. It expands on gender gaps across the world (1.2 billion workers) and provides evidence on the gendered differences in job quality and on higher risk of women to be exposed to sexual violence; the latter is also identified in EWCS 2015.
Quality of life and gender
The European Quality of Life Survey (EQLS) also covers the gender dimension, in relation to issues such as employment, income, risk of poverty, household composition and well-being, education, family and care responsibilities, health and work–life balance.
Both the EWCS and EQLS data contribute to the policy debate on reconciliation issues and work–life balance for men and women. The EQLS looks at the difference between men and women in their levels of life satisfaction or happiness. The gendered division of unpaid work, in relation to for example childcare or caring for elderly relatives, is also covered in the EQLS.
Research on patterns of social mobility for men and women across the EU looks at barriers to equal opportunities and policies to promote it. It highlights the increasingly important gendered patterns of social mobility in different countries.
Eurofound collaboration with EIGE
Eurofound cooperates with the European Institute for Gender Equality (EIGE) on gender-related topics. Eurofound is a key data provider for EIGE’s Gender Equality Index and is involved in the working group for this indicator. Following on for a number of collaborations in 2022, other areas for cooperation between the two Agencies in 2023 include research related to the impact of the transition to a carbon neutral economy, as well as that on care, the working life of essential workers, the impact of the war against Ukraine from a gender perspective and in relation to integration of refugees, the socioeconomic impact of COVID-19 on women and gender equality, and platform work.
Gender equality is a core value of the EU, a fundamental right, a critical component of economic growth and a key principle of the European Pillar of Social Rights. In this light, the EU has been making progress in the gender equality field over the past decades, albeit at a slow pace. The Gender Equality Index score for the EU in 2023 is 70.2 points out of 100, surpassing 70 points for the first time. This is an improvement of 1.6 points since the 2022 edition and the highest year-on-year increase since 2013. Two decades into the 21st century, gender inequalities persist in many areas, including in employment, working conditions and quality of life. As part of the European Commission’s work programme, gender equality remains an important policy priority, with the goal being to roll out the European Gender Equality Strategy.
On 5 March 2020, the Commission launched a new Gender Equality Strategy 2020–2025. The Strategy’s main topics are: violence against women; pay transparency and the gender pay gap; gender balance on company boards; and work–life balance. It is also guided by the vision of ‘a Europe where women and men are free to pursue their chosen path in life, where they have equal opportunities to thrive, and where they can equally participate in and lead our European society’. As one of the first deliverables of the Strategy, the Commission presented a proposal for a pay transparency directive on 4 March 2021, which was backed by the European Parliament on 5 April 2022. The Parliament, EU Council and Commission reached a provisional agreement on the directive on 30 November 2022. The Council adopted the directive on 24 April 2023.
In October 2023, the European Parliament holds its fourth European Gender Equality Week, at the initiative of the Women’s Rights and Gender Equality Committee (FEMM). During the week, the European Institute for Gender Equality (EIGE) also publishes the findings of its Gender Equality Index 2023.
The COVID-19 pandemic has had vast implications on health, well-being, quality of life, the labour market and the economy. It has also had a multifaceted impact on gender equality at work and at home. Promoting gender equality is at the heart of the EU policy response to the crisis, in line with the Gender Equality Strategy.
Eurofound’s work on gender equality links in with the Commission’s 2019–2024 priorities on an economy that works for people and a new push for European democracy. Eurofound has contributed in the recent past to the EU initiative on work–life balance and on the pay transparency initiative.
The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding...
Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nelīdztiesību daudzās Eiropas sabiedrības dimensijās, tostarp nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem vairākās svarīgās jomās. Šajā ziņojumā aplūkota dzimumu nelīdztiesība, kas pastāvēja pirms Covid-19 krīzes, un aprakstīts...
Viena no pārsteidzošākajām norisēm pēdējos 50 gados ir bijis ārkārtīgais sieviešu īpatsvara pieaugums darba tirgū. Divas trešdaļas no pēdējās divās desmitgadēs ES izveidoto darbvietu neto skaita aizņem sievietes. Tai pašā...
Despite the increasing participation of women in the labour market and a higher share of women than men being hired into well-paid jobs in recent years, a gender pay gap...
Over the last decade, the EU has made slow progress towards gender equality. As achievements in gender equality vary considerably by Member State, it is important to understand the evolution...
Closing gender gaps in the labour market by achieving the equal participation of women is among the key objectives of the new Gender Equality Strategy 2020–2025. Despite significant progress in...
Covid-19 pandēmijas dēļ pastāv risks atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un zaudēt panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Eurofound e-apsekojums Dzīve, darbs un Covid-19 piedāvā gūt ieskatu par pandēmijas ietekmi uz ES pilsoņu dzīvēm. Vairākās kārtās 2020.–2021. gadā veiktais e-apsekojums ļauj salīdzināt problēmas, kas ir radušās dažādos pandēmijas dzīves posmos. Konstatējumi liecina, ka Covid-19 ir ietekme uz dzimumu līdztiesību mājās. Pandēmijas laikā Eiropā ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri veic tāldarbu, jo īpaši sieviešu vidū. Turklāt skolu un bērnu aprūpes iestāžu aizvēršana ierobežojumu laikā neproporcionāli vairāk ietekmēja sievietes, kuras parasti uzņēmās lielāko daļu mājsaimniecības un aprūpes pienākumu.
Konstatējumi arī parāda vispārīgu darba un privātās dzīves līdzsvara pasliktināšanos ES darbinieku vidū, sievietēm un vīriešiem vairāk ziņojot par darba un privātās dzīves pretrunām, taču izskatās, ka visvairāk grūtības ir piemeklējušas sievietes, kurām ir jāstrādā tāldarbs un jārūpējas par maziem bērniem. Sievietes arī vairāk nekā vīrieši pandēmijas laikā ir ziņojušas par lielākām finansiālām problēmām. Covid-19 e-apsekojuma anketā tika izmantoti jautājumi, kas parādāsEurofound apsekojumos Eiropas mērogā – EQLS un EWCS.
Eurofound 2020. gada maijā izveidoja Covid-19 EU PolicyWatch datubāzi, kurā salīdzina un kartē politiskos risinājumus, kas pandēmijas laikā valsts līmenī pieņemti visā Eiropā. Dažiem no šiem pasākumiem piemīt dzimumu līdztiesības dimensija.
Eurofound pētījumos ir aplūkots, kādas ir pazīmes un sekas plaisai starp dzimumiem attiecībā uz līdzdalību darba tirgū , kā arī politikas nostādnes un pasākumi ar mērķi veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. Sieviešu nodarbinātības līmenis gandrīz visās ES dalībvalstīs vēl joprojām ir zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis. Pēc Eurofound aplēsēm šī dzimumu nodarbinātības plaisa ES 2018. gadā ir izmaksājusi vairāk nekā 320 miljardus EUR. Lai gan plaisas radītās izmaksas krītas, ekonomiskie zaudējumi saglabājas ievērojami augsti. Pētījumos arī aplūkota augšupēja konverģence dzimumu nodarbinātības atšķirībā, izvērtējot, kurās dalībvalstīs šajā ziņā ir vislabākie un sliktākie rezultatīvie rādītāji.
Eiropas darba uzraudzības centrs (EJM) seko līdzi strukturālām pārmaiņām Eiropas darba tirgos saistībā ar nodarbošanos un nozari, sniedzot šo pārmaiņu kvalitatīvu novērtējumu, kurā izmanto dažādas darba kvalitātes aplēstās vērtības. Šajā uzraudzībā ietilpst nodarbinātības izmaiņu modeļu analīze, atspoguļojot datus kvintilē un iedalot pēc dzimuma un darba algas, kā arī darba tirgus segregācija.
Algas un dzimums
Eurofound pētījumos, sasaistot algas ar dzimumu, ir ietverts tādu tēmu loks kā mainīga darba samaksa, ar darba rezultātiem saistīts atalgojums, zems atalgojums un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība. Apsekojuma pētījumā aplūko ieņēmumus kā vienu no septiņiem darba kvalitātes rādītājiem vīriešiem un sievietēm darbavietā. Attiecībā uz minimālo darba algu gada pārskatā tiek uzraudzīts minimālās darba algas līmenis visā Eiropā, izmērot arī darbinieku aptvēruma likmes pēc dzimuma 2019. gadā un saistību ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Turklāt EJM arī analizēs apmēru, kādā dažādi darbi, nodarbošanās un sektori veicina vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Šāda analīze būs lietderīga, interpretējot Komisijas sociālo datu apkopojuma rādītāju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra dzimumu līdztiesības principu.
Eurofound 2018. gadā pārskatīja valstu pirmo gūto pieredzi ar dzimumu atalgojuma pārredzamības pasākumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma Eurofound sāka pētījumu par pasākumiem darba samaksas pēc dzimuma pārredzamības pasākumu veicināšanai , analizējot pasākumu izmaksas un to, vai uzņēmumi tajos saskata iespējas. Šis pētījums tiks izmantots Komisijas ietekmes novērtējumā.
EurofoundEiropas darba apstākļu apsekojumā (EWCS) ir ietverti dažādi darba apstākļu aspekti no dzimuma perspektīvas. Jaunākajās anketās integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir bijusi svarīgs temats. Apsekojumā tiek uzraudzītas atšķirības attiecībā uz nodarbošanos, nozari, laiku un darba samaksu, kā arī darba laika modeļi, darba un privātās dzīves līdzsvars, vardarbība un uzmākšanās darbavietā, veselība un labjutība, tostarp to nozīme ilgtspējīgam darbam.
EWCS analīze palīdzēs sniegt informāciju politikas nostādņu izstrādei ar mērķi novērst dzimumu atšķirības attiecībā uz darba un nodarbinātības kvalitāti. Sniegtās zināšanas ir būtiskas dzimumu līdztiesības principam un iniciatīvām, ar ko uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī tām, kas ir iekļautas Eiropas sociālo tiesību pīlāra kontekstā.
Pētījumā arī aplūkota sieviešu pieredze vadošos amatos un risinājumi viņu nepietiekamajai pārstāvībai tajos. Tajā analizēta gan vīriešu, gan sieviešu darba kvalitāte vadošos amatos un vadošo amatu ietekme uz personīgo dzīvi.
Citā pētījumā tiek analizēts sieviešu uzņēmējdarbības līmenis Eiropā un tirgus atšķirība attiecībā uz ieguldījumiem sieviešu vadītos uzņēmumos. Tajā aplūkoti finansiālie šķēršļi, ar kādiem sastopas sievietes uzņēmējas, un privātā vai publiskā finansējuma izmantošana investīciju veikšanai šajā grupā. Turklāt tajā arī pētīta tādu valsts finanšu instrumentu un valsts atbalsta shēmu sastopamība, kas tiešām likvidē šķēršļus un iedrošina sievietes kļūt par kompetentām uzņēmējām.
Augstāka sieviešu dalība darba tirgū ir mainījusi Eiropas sociālo partneru organizāciju attieksmi pret dzimumu jautājumiem. Pētījumā arī novērtēta ES sociālo partneru nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā, izskatot darbības, kas veiktas saskaņā ar atšķirīgiem valstu tiesiskajiem regulējumiem saistībā ar ražošanas attiecībām, un vēršoties pret dalībvalstu ieņemto vietu EIGE dzimumu līdztiesības indeksā.
Turklāt Eurofound ir strādājis pie kopīga projekta ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai aplūkotu darba apstākļus globālā perspektīvā. Tajā tiek paplašināts jautājums par dzimumu atšķirībām visā pasaulē (1,2 miljardi darbinieku) un sniegti pierādījumi par dzimumu atšķirībām attiecībā uz darba kvalitāti un par sieviešu biežāku pakļaušanu seksuālās izmantošanas riskam. Pēdējais punkts ir arī norādīts 2015. gada EWCS.
Dzīves kvalitāte un dzimums
Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums (EQLS) aptver arī dzimumu dimensiju saistībā ar tādiem jautājumiem kā nodarbinātība, ienākumi, nabadzības risks, mājsaimniecības sastāvs un labjutība, izglītība, ģimene un aprūpes pienākumi, veselība un darba un privātās dzīves līdzsvars.
Gan EWCS, gan EQLS dati dod ieguldījumu politiskajās debatēs par darba un privātās dzīves saskaņošanas jautājumiem un darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm un vīriešiem. EQLS ir analizēta atšķirība starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz viņu apmierinātības ar dzīvi līmeni vai laimes izjūtu. EQLS ir iekļauta arī neapmaksāta darba sadale, kas ir atkarīga no dzimuma, saistībā ar, piemēram, bērnu aprūpi vai rūpēm par vecākiem ģimenes locekļiem.
Izpētē par sociālās mobilitātes modeļiem vīriešiem un sievietēm visā ES tiek aplūkoti vienlīdzīgām iespējām liktie šķēršļi un tos veicinoša politika. Tajā izcelti arvien svarīgākie sociālās mobilitātes modeļi, kas ir atkarīgi no dzimuma, dažādās valstīs.
Eurofound sadarbība ar EIGE
Eurofound sadarbojas ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) jautājumos attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Eurofound ir galvenais datu sniedzējs EIGE dzimumu līdztiesības indeksam un ir iesaistīts šā rādītāja darba grupā. Šīs abas aģentūras sadarbojās kopīgā projektā par augšupēju konverģenci dažādās dzimumu līdztiesības indeksa dimensijās. Vēl citas sadarbības jomas ir Covid-19 sociālā un ekonomiskā ietekme uz sievietēm un dzimumu līdztiesību, EJM tematiskā analīze par dzimumu un vecumu, kā arī pētījums par platformu darbu.
Carlos Vacas Soriano is a research manager in the Employment unit at Eurofound. He works on topics related to wage and income inequalities, minimum wages, low pay, job quality...
Sanna Nivakoski is a research officer in the Social Policies unit at Eurofound. Before joining Eurofound in 2021, she worked as a post-doctoral researcher at University College...
Employment levels in the EU27 recovered from the effects of the COVID-19 pandemic in 2020–2021 much faster than they did after the global financial crisis in 2008–2010. This was despite the immediate job loss effects of the two crises being of comparable scale. Demographic change is affecting labour
The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding their reach and diversifying into novel business models. In doing so, they are also attracting an increasing n
Covid-19 pandēmijai bija atšķirīga ietekme uz sociālajām grupām atkarībā no pastāvošajiem nevienlīdzības aspektiem, un tika plaši uzskatīts, ka tā izraisīja nevienlīdzības pieaugumu dažādās dzīves jomās. Izmantojot Daudzdimensiju nevienlīdzības uzraudzības satvara Eiropas Savienībai (MIMF) rādītājus
Eiropas darba tirgi ir lielā mērā atguvušies no Covid-19. Līdz 2021. gada beigām nedaudz vairāk kā 18 mēnešus pēc pandēmijas sākuma nodarbinātības līmenis ES bija gandrīz pirmskrīzes līmenī. Šajā ziņojumā ir apkopotas norises darba tirgū 2020. un 2021. gadā, izmantojot ES darbaspēka apsekojuma
Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi nelīdztiesību daudzās Eiropas sabiedrības dimensijās, tostarp nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem vairākās svarīgās jomās. Šajā ziņojumā aplūkota dzimumu nelīdztiesība, kas pastāvēja pirms Covid-19 krīzes, un aprakstīts, kādā veidā pandēmija ir ietekmējusi
The European Union Agencies Network on Scientific Advice (EU-ANSA) consists of technical and regulatory agencies that provide scientific advice to EU policymakers. This report demonstrates how EU-ANSA member Agencies are addressing the socioeconomic effects of sustainable development. It is based on
Viena no pārsteidzošākajām norisēm pēdējos 50 gados ir bijis ārkārtīgais sieviešu īpatsvara pieaugums darba tirgū. Divas trešdaļas no pēdējās divās desmitgadēs ES izveidoto darbvietu neto skaita aizņem sievietes. Tai pašā laikā sabiedrības novecošanas un politisko pārmaiņu radītais krasais vecāku
Despite the increasing participation of women in the labour market and a higher share of women than men being hired into well-paid jobs in recent years, a gender pay gap exists across all EU Member States. Pay differentials between women and men have been shown to be significantly influenced by the
Over the last decade, the EU has made slow progress towards gender equality. As achievements in gender equality vary considerably by Member State, it is important to understand the evolution of disparities between the Member States and the implications this has for upward economic and social
Šajā pamatziņojumā ir apkopoti Eurofound 2017.–2020. gada plānošanas periodā veiktā pētījuma par darba apstākļiem galvenie konstatējumi. Tajā ir sniegts pārskats par progresu, kas kopš 2000. gada panākts darba apstākļu uzlabošanas jomā, un analizēts, vai pozitīvās pārmaiņas ir vienlīdz skārušas
In this special episode of Eurofound Talks for International Women's Day 2024, Mary McCaughey speaks with Eurofound researchers Carlos Vacas and Barbara Gerstenberger about the gender pay and employment gaps in Europe.
In this episode of Eurofound Talks, recorded for International Women's Day 2023, Mary McCaughey speaks with Eurofound Working Life researchers Jorge Cabrita and Viginta Ivaškaitė-Tamošiūnė about how, when paid and unpaid work are combined, women do eight full-time weeks more work than men per year
The COVID-19 pandemic prompted a surge in telework, with dramatic increases in the number of employees working from home (teleworking) in many European countries. What for many employees started out as a mandatory move seems to have transformed into a preference among the majority for part-time or
Living, working and COVID-19: Impact on gender equality 11 March 2021, European Economic and Social Committee (EESC) virtual meeting Presentation by Maria Jepsen, Acting Executive Director, Eurofound
The gender pay gap in gross hourly earnings in the EU was 14.8% in 2018. To help combat discriminatory pay practices by employers, the European Commission recommended in 2014 the introduction of pay transparency measures in all Member States. But more than half still have not implemented any such
A modern agenda for work–life balance 16 October 2018, Brussels, Belgium Presentation by Mathijn Wilkens, Research Officer, Christine Aumayr-Pintar, Research Manager, Anna Ludwinek, Research Manager, Eurofound
Concern about the rise in the number of foreign workers and a widening gender pay gap are the main topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life in Malta in the second quarter of 2018.
A historic agreement on industrial action regulations and a narrowing gender pay gap are the main topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life in Sweden in the second quarter of 2018.
The ending of Estonia’s longest ever strike, the re-establishment of tripartite social dialogue, and changes in legislation to tackle the gender pay gap are the topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life in Estonia in the second quarter
Studies in 2010 and 2012 of measures brought in by Finland to ensure pay transparency have shown that employers were initially reluctant to close the gender pay gap. The results highlighted the need for improvement in the implementation of pay auditing measures, which led to amendments in the law.
Inequalities have become more apparent in many areas: between men and women; between rich and poor; between young and old; and between rural and urban areas. What are the implications of these inequalities across the EU?
The jury is still out on the question whether men and women are from distinct planets. When it comes to the world of work, however, they are worlds apart.
Europe Day is a celebration of unity, solidarity and harmony. While we may not have had much to celebrate this past year, one thing we can be proud of is how Europe has come together in the face of large-scale challenges and threats, showing that solidarity is the key to resilience and resolve.
The European Commission declared 2023 as the European Year of Skills, stating ‘Helping people get the right skills for quality jobs and helping companies, in particular small and medium enterprises, address skills shortages in the EU is what this year is all about.’
'Women belong in all the places where decisions are made', to borrow from the late Ruth Bader Ginsburg. These decisions are made everywhere and at every level: in the home and at the workplace; in the boardroom and on the shop floor. Which is why it is of such serious concern to see the ongoing deep
The dawn of 2022 brought muted optimism to a Europe beginning to emerge from the COVID-19 pandemic, and the progress of vaccination programmes worldwide brought hope. Government and EU support during the pandemic had kept unemployment at bay, averting the widescale collapse of businesses. In step wi
One of the most striking developments of the last half-century has been the huge rise in female labour market participation in advanced economies. More than two out of every three net new jobs created over the last two decades in the EU have been taken up by women, who now account for 46% of the wor
While the number of employees earning the minimum wage has increased across Europe over the last decade, spurred by significant minimum wage hikes, a clear gender divide emerges, with minimum wage earners more likely to be women. Minimum wage earners are also more likely to live in materially depriv
With its proposed directive on gender pay transparency, the European Commission has significantly bolstered the set of tools for delivering its objectives compared to those presented in its 2014 Recommendation. The proposed portfolio of measures addresses many shortcomings of the instruments that na
On 9 May, the Conference on the Future of Europe will get underway. Floated well before the COVID-19 outbreak, its timing in the wake of the seismic shifts precipitated by the pandemic, and its implementation alongside the European Pillar of Social Rights Action Plan, means that the outcomes could b