Javascript is disabled in your browser. Please, enable it for a better user experience.
Jaunatne
“Jaunatne” ir termins, kas apzīmē laikposmu starp bērnību un pieaugušo dzīvi. Lai gan šīs definīcijas robežas nav stingri noteiktas, to izmanto arī politikas terminos, lai atsauktos uz konkrētām vecuma grupām. Nodrošināt labu vidi, kur jauniešiem pieaugt, mācīties un strādāt, ir ne vien Eiropas un Eurofound galvenais mērķis, bet arī mērķis, kas izvirza īpašus uzdevumus. Jaunieši jau ilgu laiku ir bijuši svarīgs ES līmeņa politikas elements, un tieši tagad tas ir vēl svarīgāks.
In this episode of Eurofound Talks Mary McCaughey speaks with Eurofound researchers Eszter Sandor and Massimiliano Mascherini about the situation for young people in Europe, from the impacts of the...
During the pandemic, many young people had to change their plans for the future. While at the end of 2023 young people’s labour market situation was more favourable than it...
Jaunatnes nodarbinātība un jautājumi, kas skar jauniešus, joprojām ir ES politikas darba kārtības prioritāte, un pastāv nopietnas bažas, ka jaunieši būs starp galvenajiem Covid-19 krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes upuriem. Lai izvairītos no vēstures atkārtošanās, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pastiprinātu Garantiju jauniešiem kā konkrētu politikas instrumentu Covid-19 radīto seku nodarbinātības un sociālajā jomā novēršanai, jo tā jau ir cietusi no iepriekšējās recesijas. Tās mērķis ir nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 30 gadiem četros mēnešos pēc darba zaudēšanas vai formālās izglītības pārtraukšanas saņemtu kvalitatīvus darba piedāvājumus, turpinātu mācības, mācību praksi vai stažēšanos.
Šīs iniciatīvas pamatā ir iepriekšējās darbības Eiropas līmenī. Komisijas 2016. gada paziņojuma “Ieguldījums Eiropas jaunatnē” mērķis bija atbalstīt jauniešus, īstenojot pasākumu kopumu jaunatnei. Šie pasākumi atbalsta labākas iespējas piekļūt nodarbinātībai, izmantojot 2013. gadā ieviesto Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, labākas iespējas, izmantojot izglītību un apmācību, kā arī labākas iespējas solidaritātei, mācību mobilitātei un līdzdalībai.
Šo centienu ietvaros jaunākajā ES jaunatnes stratēģijā (2019.–2027. gadam), kas pieņemta 2018. gada 26. novembrī, ir izklāstīts satvars sadarbībai ar dalībvalstīm to jaunatnes politikas jomā. Darbības ir sagrupētas trīs galvenajās darbības jomās, kuru pamatā ir vārdi “Iesaistīšanās”, “Saiknes veidošana” un “Iespēju veicināšana”.
Komisija 2020. gada janvārī nāca klajā ar paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”. Tas sagatavoja ceļu rīcības plānam Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kurā atkārtoti uzsvērta ES apņemšanās īstenot Garantiju jauniešiem.
Tā kā izrādījās, ka jaunieši ir visneaizsargātākie pret Covid-19 pandēmijas un ierobežojošo pasākumu smagajām sociālajām un ekonomiskajām sekām, Komisija 2020. gada jūlijā nāca klajā ar Jauniešu nodarbinātības atbalsta paketi, kuras pamatā ir četri atzari, lai nodrošinātu “tiltu uz darbvietām” nākamajai paaudzei. Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem stiprināšana”, kas aizstās 2013. gada ieteikumu. Šī iniciatīva ir saistīta ar uzņēmumu vajadzībām nodrošināt vajadzīgās prasmes, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkiem. Tā paplašina vecuma grupu, uz kuru attiecas Garantija jauniešiem, no 15–24 gadu vecuma līdz 15–29 gadu vecumam. Paketē ir iekļauts arī priekšlikums par profesionālo izglītību un apmācību, jauns impulss māceklībai un papildu pasākumi jaunatnes nodarbinātības atbalstam.
Ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ko Eiropas Komisija ierosināja 2021. gada martā un kam sekoja deklarācija Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā, tika ieviesti jauni, vērienīgi mērķi attiecībā uz jauniešiem, piemēram, līdz 2030. gadam samazināt to jauniešu īpatsvaru vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).
Eurofound darbs jaunatnes jautājumos ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā un ir ļoti svarīga šajā jomā.
Jaunieši ir cietuši no lielām ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisījis bezdarba pieaugums kopš 2008. gada. Tiek lēsts, ka ekonomiskais zaudējums ES, ko rada tik liels jauniešu skaits ārpus darba tirgus un izglītības procesa, pārsniedz 153 miljardus eiro gadā.
2008.–2013. gada krīze parādīja, ka jaunieši ir neaizsargātāki pret ekonomikas lejupslīdi nekā citas vecuma grupas. Jauniešu bezdarba līmenis daudzās ES valstīs pieauga virs 40 %, un to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), sasniedza vēsturiski augstāko līmeni — 16 % no visiem ES iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Neraugoties uz ES un dalībvalstu politikas centieniem atbalstīt jauniešus pēc 2008. gada finanšu krīzes, Covid-19 krīzes laikā jauniešus vissmagāk skāra arī darbvietu zudums. 12 % 18–29 gadus vecu jauniešu, kuri piedalījās vismaz divās e-apsekojuma “Dzīve, darbs un Covid-19” kārtās, ziņoja, ka ir zaudējuši darbu, un 12 % studentu arī draudēja darbvietu zudums, turklāt šie jaunieši ir visvairāk pārstāvēti nozarēs, kuras visvairāk ietekmē pandēmijas ierobežojumi, un viņi visticamāk strādā ar pagaidu līgumiem vai nepilna laika darbā.
Bezdarbnieki vai neaktīvi jaunieši pandēmijas laikā visdrīzāk saskārās ar mājokļu nedrošību nekā citas grupas (17 % 2021. gada pavasarī) un ziņoja, ka viņiem ir grūtības nodrošināt sev iztiku (43 %), kā arī viņiem nav ietaupījumu (39 %); tomēr vairāk nekā puse jauniešu ziņoja, ka dzīvo kopā ar saviem vecākiem, kas nodrošināja zināmu drošību. Ja jaunieši nevar aktīvi piedalīties izglītībā un darba tirgū, pastāv liels risks, ka viņu neiesaistīšanās šajās jomās būs ilgstoša un nopietni ietekmēs viņu un sabiedrības nākotni.
Covid-19 krīzei bija nesamērīga ietekme uz jauniešu apmierinātību ar dzīvi un garīgo labjutību salīdzinājumā ar gados vecākām grupām. Situācija uzlabojās laikā no 2020. gada pavasara līdz vasarai, kad “lokdauna” ierobežojumi samazinājās, bet 2021. gada pavasarī, kad atgriezās ierobežojumi un skolu slēgšana, tādējādi samazinot apmierinātību ar dzīvi un garīgo labjutību, kad gandrīz divas trešdaļas jauniešu bija pakļauti depresijas riskam.
Jauniešu uzticēšanās iestādēm kopumā saglabājās lielāka nekā citām grupām, neraugoties uz to, ka Covid-19 krīze viņus vissmagāk skārusi garīgās veselības un nodarbinātības ziņā. Politikas veidotājiem būs svarīgi balstīties uz šo sociālo kapitālu un nodrošināt, ka ieguldījumi jaunatnē joprojām ir ES politikas darba kārtības prioritāte.
Lai atbalstītu jauniešus pandēmijas laikā, tika ieviests plašs pasākumu klāsts. To vidū bija pastiprināta Eiropas Garantija jauniešiem, valstu iniciatīvas, kuru mērķis ir turpināt jauniešu izglītošanos, un pasākumi, kuru mērķis ir mazināt šķēršļus pašreizējam finansiālajam atbalstam un sociālajai aizsardzībai, jo īpaši jauniešiem; tomēr daudzi no šiem politikas risinājumiem bija īslaicīgi. Lai nodrošinātu lielāku noturību turpmākajās krīzēs, politikas veidotājiem būs ļoti svarīgi par prioritāti noteikt ilgtermiņa pasākumus jauniešiem, piemēram, pastāvīgus uzlabojumus attiecībā uz piekļuvi darbam un māceklībai un pasākumus darbvietu drošības palielināšanai.
Infographic: Youth in the EU
The economic loss to the EU of youth disengagement was estimated at over €142 billion a year in 2015.
Due to the COVID-19 pandemic, the rate of young people not in employment, education or training (NEET) increased to 13.7% (9.8 million) in 2020.
Despite the recent crisis, young people remain slightly more optimistic than other age groups.
Eurofound has carried out a large body of work on youth issues related to employment, quality of life and social cohesion. Research continues to look at issues affecting young people in several topic areas, particularly employment and labour markets, living conditions and quality of life, as well as access to public services.
COVID-19 and its impact on young people
Eurofound’s unique e-survey, Living, working and COVID-19, provides an insight into the impact of the pandemic on people's lives, including young people, with the aim of helping policymakers shape the response to this crisis. The survey has continued post-pandemic as the Living and working in the EU survey, allowing for comparison of the challenges facing young people during the different stages of living through the pandemic and during the recovery after.
Building on this research, Eurofound has analysed the impact of COVID-19 on young people in the EU in terms of employment, their economic situation, social exclusion, mental well-being and trust in institutions. It also provides an overview of the policy measures put in place to reduce the economic and social impact of the pandemic on young people.
Research findings published in 2024 focus on the situation of young people in a post-pandemic world and their plans for the future in the context of rising living costs and the labour market and housing situation.
In the aftermath of the 2008–2013 crisis, EU unemployment soared to alarming levels, hitting 20% for those aged 15–29 and reaching even higher levels in individual Member States. With the help of the Youth Guarantee and other measures, youth unemployment has recovered in recent years, finally reaching pre-crisis levels in 2019. Yet, the unemployment rate of the younger cohorts remains consistently higher than that of the overall population. And the questions remain as to where the jobs are and how young people can be helped, particularly those who are disengaged from the labour market over the long term. The reinforced Youth Guarantee will be crucial here in reacting to the COVID-19 crisis and in avoiding another sharp increase in youth unemployment.
Eurofound's research provides a broad range of inputs to the development of youth policy, looking at:
long-term unemployed youth
start-up support for young people
youth entrepreneurship in Europe
mapping youth transitions in Europe
youth and work and policy pointers aimed at improving this aspect of life for young people
helping young workers during the crisis and the contributions of social partners and public authorities
experiences of the Youth Guarantee in Finland and Sweden
young people not in employment, education or training.
The focus of research has recently been adapted to examine the effects of COVID-19 on young people in Europe.
NEETs and exclusion
Alongside high unemployment, since 2008 the Member States have been dealing with the disproportionate impact of recession on young people under 30, even those with higher levels of education. The number of those aged 15–29 who were not in employment, education or training (NEET) rose rapidly after 2008, but had been declining again since 2014, returning to pre-crisis levels by 2018 and in 2023 dropping to a historic low of 11.2% and nearing the EU target of 9% by 2030. Yet the rates remain high in some Member States, particularly Romania, Italy and Greece. Eurofound seeks to understand the economic and social consequences of youth disengagement from the labour market and education.
Research on the impact of COVID-19 on young people has focused on the economic and social situation of young people at the onset of the pandemic, particularly NEETs. It describes the labour market participation of young people during the period 2007–2020 and discusses the characteristics and diversity of NEETs.
Young people with a disability or other health problem are 40% more likely of becoming NEET than others. A policy of active inclusion is seen as the most appropriate for addressing these difficulties. Eurofound has analysed active inclusion policy for young people with disabilities or health problems in 11 EU Member States.
Youth dimension in Eurofound’s surveys
The youth dimension is relevant across many areas of Eurofound research, including its surveys.
The Living, working and COVID-19 e-survey, carried out in several rounds since 2020, explores the impact of the pandemic across age groups. Topics affecting young people include job loss and insecurity, mental well-being, social exclusion and optimism about the future, experiences with online education, trust in institutions and access to public services.
The European Quality of Life Survey (EQLS) 2016 found important differences between age groups in relation to quality of life, social inclusion, the quality of society and access to public services. EQLS data have also been used to compile a policy brief on the social situation of young people in Europe.
The European Working Conditions Survey (EWCS) shows that some aspects of the working conditions of young workers (under 25) differ considerably from those of older workers. Research also shows that the skills gap between younger and older workers is gradually closing.
During the pandemic, many young people had to change their plans for the future. While at the end of 2023 young people’s labour market situation was more favourable than it...
Eurofound e-apsekojuma piektā kārta, kas notika laikā no 2022. gada 25. marta līdz 2. maijam, raksturo cilvēku sociālo un ekonomisko situāciju visā Eiropā divus gadus pēc tam, kad Covid-19 pirmoreiz...
Pēc ilgās atveseļošanās no ekonomiskās krīzes (2007.- 2013. gads) jaunieši Eiropas Savienībā izrādījās neaizsargātāki pret to ierobežojumu sekām, kas ieviesti, lai palēninātu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos. Jaunieši biežāk nekā vecākas iedzīvotāju...
The exponential growth of COVID-19 cases across Europe this autumn has quickly erased hopes that the virus had been contained and confirmed the surge of another wave of the pandemic...
From 11:00 IST (12:00 CET) to 12:00 IST (13:00 CET) on 23 October 2020, Eurofound ran a webinar jointly with the European Parliament Liaison Office, Dublin and European Parliament Liaison...
In recent years, concerns have been expressed at EU and national level that the combined stresses arising from school, parental expectations and societal pressures can make the transition to adulthood...
While the youth labour market has improved considerably since 2014, one legacy of the recent economic crisis is the large cohort of long-term unemployed young people, which represents nearly one-third...
14 Decembris 2017
Publication
Research report
Current and ongoing research
Infografika
Eurofound ir veicis ievērojamu darbu, lai palīdzētu risināt jautājumus par jaunatnes nodarbinātību, dzīves kvalitāti un sociālo kohēziju. Ņemot vērā ekonomikas un sociālo krīzi pēc Covid-19 pandēmijas, pētījumos joprojām tiek aplūkotas problēmas, kas skar jauniešus vairākās tematiskās jomās, jo īpaši nodarbinātības un darba tirgos, dzīves apstākļos un dzīves kvalitātē, kā arī piekļuvē sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Covid-19 un tās ietekme uz jauniešiem
Eurofound unikālais e-apsekojums “Dzīve, darbs un Covid-19” sniedz ieskatu par pandēmijas ietekmi uz cilvēku, tostarp jauniešu, dzīvi, lai palīdzētu politikas veidotājiem veidot reakciju uz krīzi. Vairākās kārtās veiktais e-apsekojums ļauj salīdzināt problēmas, ar kurām saskaras jaunieši dažādos pandēmijas dzīves posmos.
Pamatojoties uz šo pētījumu, Eurofound ir analizējis Covid-19 ietekmi uz jauniešiem ES nodarbinātības, viņu ekonomiskās situācijas, sociālās atstumtības, garīgās labjutības un uzticēšanās iestādēm ziņā. Pētījumā ir sniegts pārskats par politikas pasākumiem, kas ieviesti, lai mazinātu pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi uz jauniešiem.
Pēc 2008.–2013. gada krīzes ES bezdarba līmenis pieauga līdz satraucošam līmenim, sasniedzot 20 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem un sasniedzot vēl augstāku līmeni atsevišķās dalībvalstīs. Ar Garantijas jauniešiem un citu pasākumu palīdzību jauniešu bezdarbs pēdējos gados ir mazinājies, 2019. gadā beidzot sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr joprojām ir aktuāli jautājumi par to, kur ir darbs un kā var palīdzēt jauniešiem, jo īpaši tiem, kuri ilgstoši nav iesaistījušies darba tirgū. Pastiprinātajai Garantijai jauniešiem būs izšķiroša nozīme, reaģējot uz Covid-19 krīzi un izvairoties no jauna krasa jauniešu bezdarba pieauguma. Eurofound pētījumi sniedz plašu klāstu ierosmju, lai veidotu jaunatnes politiku šādās jomās:
ilgstošs jauniešu bezdarbs,
atbalsts jauniešiem uzņēmējdarbības sākšanai,
jauniešu uzņēmējdarbība Eiropā,
jauniešu pārkvalifikācijas iespēju apzināšana Eiropā,
jaunatne un darbs un politikas norādes, kuru mērķis ir uzlabot šo jauniešu dzīves aspektu,
palīdzība jauniem darba ņēmējiem krīzē un sociālo partneru un valsts iestāžu iesaistīšanās,
Garantijas jauniešiem īstenošanas pieredze Somijā un Zviedrijā,
jaunieši, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET).
Pētniecības fokuss nesen tika pielāgots, lai izpētītu Covid-19 ietekmi uz jauniešiem Eiropā.
Jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un atstumtība
Papildus augstajam bezdarba līmenim dalībvalstis kopš 2008. gada saskaras ar recesijas nesamērīgo ietekmi uz jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, pat tiem, kuriem ir augstāks izglītības līmenis. To 15–29 gadus vecu cilvēku skaits, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), pēc 2008. gada strauji pieauga, bet kopš 2014. gada atkal samazinājās, līdz 2018. gadam sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Tomēr dažās dalībvalstīs, jo īpaši Itālijā un Grieķijā, šie rādītāji joprojām bija augsti. Eurofound cenšas apzināt ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada jauniešu neiesaistīšanās darba tirgū un izglītībā.
Pētījumā par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem galvenā uzmanība ir pievērsta jauniešu, jo īpaši NEET, ekonomiskajai un sociālajai situācijai pandēmijas sākumā. Tajā ir aprakstīta jauniešu līdzdalība darba tirgū laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam un apspriestas NEET iezīmes un daudzveidība.
Dažiem jauniešiem piekļuve nodarbinātībai rada īpašas grūtības, piemēram, jauniešiem ar invaliditāti vai citām veselības problēmām ir par 40 % lielāks risks nokļūt NEET situācijā nekā citiem jauniešiem. Uzskata, ka aktīvas iekļaušanas politika ir vispiemērotākais šo grūtību pārvarēšanas līdzeklis. Eurofound ir analizējis politiku, ko 11 ES dalībvalstīs īsteno, lai aktīvi iekļautu darba tirgū jauniešus ar invaliditāti vai citām veselības problēmām.
Jaunatnes dimensija Eurofound apsekojumos
Jaunatnes dimensija ir būtisks elements daudzās Eurofound pētījumu jomās.
E-apsekojumā “Dzīve, darbs un Covid-19”, kas 2020. un 2021. gadā tika veikts vairākās kārtās, tiek pētīta pandēmijas ietekme uz dažādām vecuma grupām. Jauniešus ietekmē tādi temati kā darba zaudēšana un nedrošība, garīgā labjutība, sociālā atstumtība un optimisms par nākotni, tiešsaistes izglītības pieredze, uzticēšanās iestādēm un piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem. Konstatējumi liecina, ka vēl citas krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme atkal smagi skar jauniešus.
Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā (EQLS) 2016. gadā starp vecuma grupām tika konstatētas nozīmīgas atšķirības attiecībā uz dzīves kvalitāti, sociālo iekļautību, sabiedrības kvalitāti un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. EQLS dati ir izmantoti arī, lai apkopotu politikas pārskatu par jauniešu sociālo situāciju Eiropā.
Eiropas darba apstākļu apsekojums (EWCS) 2010. gadā atklāja, ka ievērojami atšķiras daži gados jaunu darba ņēmēju (jaunāki par 25 gadiem) un vecāku darba ņēmēju darba apstākļu aspekti. EWCS 2015. gada dati liecina, ka prasmju plaisa starp gados jaunākiem un gados vecākiem darba ņēmējiem pakāpeniski samazinās.
Eurofound e-apsekojumā “Dzīve, darbs un Covid-19” tika izmantoti dažādi EQLS un EWCS jautājumi, vajadzības gadījumā tos pielāgojot apsekojuma vajadzībām.
Šajā jomā pašlaik tiek pētīti dažādi jautājumi, kas ir norādīti zemāk kopā ar saiti uz gaidāmajām publikācijām.
Eszter Sandor is a senior research manager in the Social Policies unit at Eurofound. She has expertise in survey methodology and statistical analysis, has worked on the preparation...
During the pandemic, many young people had to change their plans for the future. While at the end of 2023 young people’s labour market situation was more favourable than it had been in recent years, many obstacles remained on their route to independence, such as the rising cost of living and
The various economic and social shocks of the past decade and a half – most recently the COVID-19 pandemic – have ongoing consequences for the living standards and prospects of Europeans, and sometimes these outcomes have been uneven across age groups. Social policies – such as those in the areas of
The European Child Guarantee was established in 2021 to ensure that children in need have access to a set of key services. This policy brief analyses trends and disparities in children’s access to early childhood education and care, education, healthcare, nutrition and housing.
Reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, ES aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu (PAD) attiecībā uz cilvēkiem, kas aizbēga no valsts, ļaujot viņiem apmesties ES un piekļūt pamata sabiedriskajiem pakalpojumiem un darba tirgum. Līdz 2023. gada pavasarim vairāk nekā 4,5 miljoni cilvēku bija
Eiropas Savienībā lielu satraukumu rada nepietiekama mājokļu pieejamība. Tas noved pie bezpajumtniecības, mājokļa nedrošības, finansiālas spriedzes un neatbilstīgiem mājokļiem. Tas arī liedz jauniešiem pamest savu ģimenes dzīvesvietu. Šīs problēmas ietekmē cilvēku veselību un labklājību, iemieso
Dzīves, darba un Covid-19 apsekojuma, ko Eurofound pirmoreiz uzsāka 2020. gada sākumā, mērķis ir apzināt pandēmijas plašo ietekmi uz ES iedzīvotāju darbu un dzīvi. Eurofound apsekojuma piektajā kārtā, ko īstenoja 2022. gada pavasarī, atklājas arī jauna neskaidra realitāte, ko izraisījis karš Ukrainā
Eurofound e-apsekojuma piektā kārta, kas notika laikā no 2022. gada 25. marta līdz 2. maijam, raksturo cilvēku sociālo un ekonomisko situāciju visā Eiropā divus gadus pēc tam, kad Covid-19 pirmoreiz tika konstatēts Eiropas kontinentā. Tajā ir pētīta arī dzīves realitāte jaunajā nenoteiktības
Pēc ilgās atveseļošanās no ekonomiskās krīzes (2007.- 2013. gads) jaunieši Eiropas Savienībā izrādījās neaizsargātāki pret to ierobežojumu sekām, kas ieviesti, lai palēninātu Covid-19 pandēmijas izplatīšanos. Jaunieši biežāk nekā vecākas iedzīvotāju grupas saskārās ar darba zaudēšanu, finansiālu
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) e-pētījuma trešā kārta, kas veikta februārī un martā, atklāj sociālo un ekonomisko situāciju, kādā atrodas cilvēki visā Eiropā, gandrīz jau gadu sadzīvojot ar COVID-19 ierobežojumiem. Šajā ziņojumā tiek analizēti galvenie pētījuma
This report presents the findings of the Living, working and COVID-19 e-survey, carried out by Eurofound to capture the far-reaching implications of the pandemic for the way people live and work across Europe. The survey was fielded online, among respondents who were reached via Eurofound’s
In this episode of Eurofound Talks Mary McCaughey speaks with Eurofound researchers Eszter Sandor and Massimiliano Mascherini about the situation for young people in Europe, from the impacts of the economic crisis and Great Recession to the aftermath COVID-19 pandemic and voting trends in the recent
In this episode of Eurofound Talks Mary McCaughey speaks with Eurofound Research Manager Daniel Molinuevo about the European Child Guarantee, how bad the situation is with regard to child poverty and social exclusion in Europe, what Member States have committed to doing about it, what the implicatio
In this episode of Eurofound Talks, we speak with Daphne Ahrendt, expert on Eurofound’s unique Living, working and COVID-19 e-survey, on these very issues. As Daphne explains, the latest round of the survey reveals many insights that could help policymakers respond to the extraordinary circumstances
New day, new data highlighting the devastating impact of COVID-19 on young people across the European Union – most recently Eurofound’s unique pan-European Living, working and COVID-19 e-survey. We know this has taken an unprecedented toll on young people particularly – their mental well-being, thei
Young people and long-term unemployed – Remaining challenges in the labour market Informal Meeting of Employment, Social Policy, Health and Consumer Affairs Council (EPSCO) - Employment & Social Policy, 17-18 April 2018, Sofia, Bulgaria Presentation by Juan Menéndez-Valdés, Director, Eurofound
The French government introduced a plan for the wide-scale reform of apprenticeship programmes in February 2018 that gives professional organisations a greater role in defining the content and number of training courses. The social partners, particularly employers, have welcomed the reform, which is
Increase in employment figures and childcare facilities, a rise in the number of accidents in the workplace, initiatives to boost youth employment and new collective agreements are the main topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life in
A collective agreement for the healthcare sector, the start of negotiations on the minimum wage, changes in employment regulations for minors and a plan to close the gender pay gap are the main topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life
Changes to state employment, a new youth traineeship framework and an agreement to halt the off-shoring of call centres are the main topics of interest in this article. This country update reports on the latest developments in working life in Italy in the second quarter of 2017.
Today is Europe Day, and one hundred young people from Ireland and Ukraine will be marking the event at Eurofound, in peaceful south Dublin. Europe Day has traditionally been seen as a celebration of peace and unity in Europe, but, unfortunately, it must be marked differently this year. Europe Day
We need to study and understand the blow Europe’s youth have suffered from the COVID-19 pandemic, in order to adjust recovery and resilience measures to their needs: without prioritising young people in the present, we have little hope for the future.
On 9 May, the Conference on the Future of Europe will get underway. Floated well before the COVID-19 outbreak, its timing in the wake of the seismic shifts precipitated by the pandemic, and its implementation alongside the European Pillar of Social Rights Action Plan, means that the outcomes could
The exponential growth of COVID-19 cases across Europe this autumn has quickly erased hopes that the virus had been contained and confirmed the surge of another wave of the pandemic. With Member States now implementing new restrictive measures for the second time since March in an attempt to control
While we now know that the idea that ‘COVID-19 only affects older people’ is fake news, the first weeks of the pandemic have shown that young people are in general more resilient than older people to the disease. But are they also more resilient to its social and economic impacts?
The impact of COVID-19 continues to create chaos in people’s lives across Europe and the world. The economy is heading towards another major dip, and a sense of general insecurity pervades. The daunting challenges confronting health services and projections on the long-term impact of the crisis
Europe has weathered a number of storms in recent years, yet despite the Great Recession, the migration crisis and the challenges posed by Brexit, the EU continues on a stable path to economic recovery, closer cooperation and cohesion. However, the legacy of the crisis lives on in the number of youn
In this blog, originally posted in Social Europe, Massimiliano Mascherini looks at the enduring issue of long-term unemployment among young people. Despite considerable improvement in the labour market participation of youth in recent years, the legacy of the crisis is still visible in the substanti
A key priority for EU policy makers is to combat high levels of youth unemployment. Supporting young people to start a new business is increasingly regarded as a way to achieve this goal. And yet the understanding of what drives the success and failure of youth entrepreneurship policies remains
This report analyses data from Eurofound’s European Working Conditions Telephone Survey (EWCTS), the Living, working and COVID-19 e-survey and official statistics to examine employment trends, working conditions and social inclusion challenges experienced by young people in the Western Balkans (Alba
